Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Suttantapiṭaka

Aṅguttaranikāye

Saṃgāyanassa pucchā vissajjanā

Pucchā – paṭhamamahāsaṃgītikāle āvuso dhammasaṃgāhakā mahākassapādayo mahātheravarā porāṇasaṃgītikārā paṭhamaṃ vinayapiṭakaṃ saṃgāyitvā suttantapiṭake ca dīghamajjhimasaṃyuttasaṅkhāte tayo nikāye saṃgāyitvā tadanantaraṃ kiṃ nāma pāvacanaṃ saṃgāyiṃsu.

Vissajjanā – paṭhamamahāsaṃgītikāle bhante dhammasaṃgāhakā mahākassapādayo mahātheravarā porāṇasaṃgītikārā paṭhamaṃ vinayaṃ saṃgāyitvā suttantapiṭake ca dīghamajjhimasaṃyuttasaṅkhāte tayo nikāye saṃgāyitvā tadanantaraṃ navahi ca suttasahassehi pañcahi ca suttasattehi sattapaññāsāya ca suttehi paṭimaṇḍitaṃ vīsatibhāṇavārasataparimāṇaṃ aṅguttaranikāyaṃ nāma pāvacanaṃ saṃgāyiṃsu.

Pucchā – aṅguttaranikāyepi āvuso ekakanipāto dukanipāto tikanipātotiādinā nipātapakaraṇaparicchedavasena ekādasavidhā. Tattha kataraṃ nipātapakaraṇaṃ saṃgāyiṃsu.

Vissajjanā – aṅguttaranikāye bhante ekādasasu nipātapakaraṇaparicchedesu ekakanipātaṃ paṭhamaṃ saṃgāyiṃsu.



我来为您翻译这段巴利文：
礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者
经藏
增支部
诵集问答
问：友，在第一次大结集时，以大迦叶为首的法的结集者们、诸大长老、古代结集者们，首先结集了律藏，然后在经藏中结集了长部、中部、相应部这三部之后，接着结集了什么教说？
答：尊者，在第一次大结集时，以大迦叶为首的法的结集者们、诸大长老、古代结集者们，首先结集了律，然后在经藏中结集了长部、中部、相应部这三部之后，接着结集了由九千零五百五十七经组成，相当于一百二十诵分量的增支部教说。
问：友，增支部中也有单集、双集、三集等十一种分类。在这些分类中，他们首先结集了哪一集？
答：尊者，在增支部的十一种分类中，他们首先结集了单集。

1. Rūpādivagga

Pucchā – ekakanipātepi āvuso rūpādivaggo nīvaraṇappahānavaggo akammaniyavaggotiādinā vaggabhedavasena bahuvidhā. Tattha kataraṃ vaggaṃ paṭhamaṃ saṃgāyiṃsu.

Vissajjanā – ekakanipāte bhante rūpādivaggo nīvaraṇappahānavaggotiādinā vīsatiyā vaggesu rūpādivaggaṃ paṭhamaṃ saṃgāyiṃsu.

Pucchā – sādhu sādhu āvuso, mayampi dāni āvuso tatoyeva paṭṭhāya saṃgāhanatthāya saṃgītipubbaṅgamāni dhammapucchanavissajjanakiccāni āvahituṃ samārabhāma. Tenāvuso bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena aṅguttaranikāye ekakanipāte rūpādivagge purimāni pañca suttāni kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitāni.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha rūpādigarukānaṃ pañcannaṃ purisānaṃ ajjhāsayavasena ‘‘nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekarūpampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, yathayidaṃ bhikkhave itthirūpaṃ, itthirūpaṃ bhikkhave purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitāni.

Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekarūpampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, yathayidaṃ bhikkhave itthirūpaṃ, itthirūpaṃ bhikkhave purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati.

Pucchā – tattheva āvuso pacchimāni pañca suttāni bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitāni.

Vissajjanā – tasmiṃyeva bhante sāvatthiyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha rūpādigarukānaṃ pañcannaṃ itthīnaṃ ajjhāsayavasena ‘‘nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekarūpampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ itthiyā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, yathayidaṃ bhikkhave purisarūpaṃ, purisarūpaṃ bhikkhave itthiyā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitāni.

Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekarūpampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ itthiyā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, yathayidaṃ bhikkhave purisarūpaṃ, purisarūpaṃ bhikkhave itthiyā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati.

Nītatthavasena, neyyatthavasena

Pucchā – imasmiṃ āvuso rūpādivagge bhagavatā nītatthavasena kiṃ kathitaṃ, neyyatthavasena pana kiṃ ñāpitaṃ.

Vissajjanā – imasmiṃ bhante rūpādivagge bhagavatā nītatthavasena vaṭṭaṃ kathitaṃ. Neyyatthavasena pana vivaṭṭampi ñāpitaṃ.

2. Nīvaraṇappahānavagga

Pucchā – dutiyo pana āvuso nīvaraṇappahānavaggo bhagavatā kattha kathañca bhāsito.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante ‘‘nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppanno vā kāmacchando uppajjati, uppanno vā kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave subhanimittaṃ, subhanimittaṃ bhikkhave ayoniso manasikaroto anuppannoceva kāmacchando uppajjati, uppanno ca kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsito.

Pucchā – imasmiṃ pana āvuso dutiye nīvaraṇappahānavagge bhagavatā kiṃ kathitaṃ.

Vissajjanā – imasmiṃ pana bhante dutiye nīvaraṇappahānavagge bhagavatā vaṭṭampi vivaṭṭampi kathitaṃ.



我来为您翻译这段巴利文：
1. 色等品
问：友，在单集中也有色等品、断盖品、不堪能品等多种品类的区分。在这些品中，他们首先结集了哪一品？
答：尊者，在单集的二十品中，包括色等品、断盖品等，他们首先结集了色等品。
问：善哉善哉，友。现在我们也从那里开始，为了结集的目的，开始进行诵集前导的法的问答工作。友，那位知见者、阿罗汉、正等正觉的世尊在增支部单集色等品中的前五经，是在何处、针对谁、如何说的？
答：尊者，是在舍卫城，针对众多比丘，依据五位重视色等的男子的意乐，世尊说道："诸比丘，我不见其他任何一色，能如此占据男子之心，如这女色。诸比丘，女色占据男子之心。"
"诸比丘，我不见其他任何一色，能如此占据男子之心，如这女色。诸比丘，女色占据男子之心。"
问：友，在那里的后五经是世尊在何处、针对谁、如何说的？
答：尊者，就在那舍卫城，针对众多比丘，依据五位重视色等的女子的意乐，世尊说道："诸比丘，我不见其他任何一色，能如此占据女子之心，如这男色。诸比丘，男色占据女子之心。"
"诸比丘，我不见其他任何一色，能如此占据女子之心，如这男色。诸比丘，男色占据女子之心。"
了义与非了义
问：友，在这色等品中，世尊依了义说了什么，依非了义又显示了什么？
答：尊者，在这色等品中，世尊依了义说了轮回，依非了义则显示了涅槃。
2. 断盖品
问：友，第二断盖品是世尊在何处、如何说的？
答：尊者，是在舍卫城，世尊说道："诸比丘，我不见其他任何一法，能使未生的欲贪生起，已生的欲贪增长广大，如这净相。诸比丘，对净相作不如理作意者，未生的欲贪便会生起，已生的欲贪便会增长广大。"
问：友，在这第二断盖品中，世尊说了什么？
答：尊者，在这第二断盖品中，世尊说了轮回与涅槃。

3. Akammaniyava

Pucchā – tenāvuso…pe… sammāsambuddhena aṅguttaranikāye ekakanipāte tatiye akammaniyavagge kīdisī dhammadesanāyo desitā.

Vissajjanā – tatiye bhante akammaniyavagge ‘‘nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ abhāvitaṃ akammaniyaṃ hoti, yathayidaṃ bhikkhave cittaṃ, cittaṃ bhikkhave abhāvitaṃ akammaniyaṃ hoti. Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ bhāvitaṃ kammaniyaṃ hoti, yathayidaṃ bhikkhave cittaṃ. Cittaṃ bhikkhave bhāvitaṃ kammaniyaṃ hotī’’ti evamādikā bhagavatā dhammadesanāyo desitā.

4. Adantavagga

Pucchā – catutthe panāvuso adantavagge bhagavatā kīdisī dhammadesanāyo desitā.

Vissajjanā – catutthe bhante adantavagge ‘‘nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ adantaṃ mahato anatthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave cittaṃ, cittaṃ bhikkhave adantaṃ mahato anatthāya saṃvattati. Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ dantaṃ mahato atthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave cittaṃ, cittaṃ bhikkhave dantaṃ mahato atthāya saṃvattatī’’ti evamādikā bhagavatā dhammadesanāyo desitā.

5. Paṇihitaacchavagga

Pucchā – pañcame āvuso paṇihitaacchavagge bhagavatā kīdisī dhammadesanāyo desitā.

Vissajjanā – pañcame bhante paṇihitaacchavagge ‘‘seyyathāpi bhikkhave sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā micchāpaṇihitaṃ hatthena vā pādena vā akkantaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhecchati, lohitaṃ vā uppādessatīti netaṃ ṭhāna vijjati. Taṃ kissahetu, micchāpaṇihitattā bhikkhave sūkassa. Evameva kho bhikkhave so vata bhikkhu micchāpaṇihitena cittena avijjaṃ bhecchati, vijjaṃ uppādessati, nibbānaṃ sacchikarissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, taṃ kissa hetu, micchāpaṇihitattā bhikkhave cittassā’’ti evamādikā bhagavatā dhammadesanāyo desitā.



我来为您翻译这段巴利文：
3. 不堪能品
问：友，......（略）......正等正觉者在增支部单集第三不堪能品中说了什么样的法？
答：尊者，在第三不堪能品中，世尊说了这样的法："诸比丘，我不见其他任何一法，未修习时如此不堪能，如这心。诸比丘，心未修习时不堪能。诸比丘，我不见其他任何一法，修习时如此堪能，如这心。诸比丘，心修习时堪能。"等等。
4. 未调伏品
问：友，在第四未调伏品中，世尊说了什么样的法？
答：尊者，在第四未调伏品中，世尊说了这样的法："诸比丘，我不见其他任何一法，未调伏时如此导致大不利，如这心。诸比丘，心未调伏时导致大不利。诸比丘，我不见其他任何一法，调伏时如此导致大利益，如这心。诸比丘，心调伏时导致大利益。"等等。
5. 错置针品
问：友，在第五错置针品中，世尊说了什么样的法？
答：尊者，在第五错置针品中，世尊说了这样的法："诸比丘，譬如稻芒或麦芒错误安置，用手或脚踩踏时，会刺破手或脚，或使出血，这是不可能的。为什么呢？诸比丘，因为芒尖错误安置。同样地，诸比丘，比丘以错误安置的心能破无明，生起明，证得涅槃，这是不可能的。为什么呢？诸比丘，因为心错误安置。"等等。

6. Accharāsaṅghātavagga

Pucchā – accharāsaṅghātavagge āvuso paṭhama dutiyasuttāni bhagavatā kathaṃ bhāsitāni.

Vissajjanā – accharāsaṅghātavagge bhante bhagavatā ‘‘pabhassaramidaṃ bhikkhave cittaṃ, tañca kho āgantukehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ, taṃ assutavā puthujjano yathābhūtaṃ nappajānāti, tasmā ‘assutavato puthujjanassa cittabhāvanā natthī’ti vadāmi. Pabhassaramidaṃ bhikkhave cittaṃ, tañca kho āgantukehi upakkilesehi vippamuttaṃ, taṃ subhavā ariyasāvako yathābhūtaṃ pajānāti. Tasmā ‘sutapato ariyasāvakassa cittabhāvanā atthī’ti vadāmī’’ti. Evaṃ kho bhagavatā bhāsitāni.

Tatiyasutta

Pucchā – tattheva āvuso tatiyasuttādīni bhagavatā kathaṃ bhāsitāni.

Vissajjanā – tattheva bhante tatiyasuttādīni pañcasuttāni ‘‘accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu mettācittaṃ āsevati, bhāveti, manasikaroti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati, ko pana vādo ye naṃ bahulīkaronti. Yekeci bhikkhave dhammā akusalā akusalabhāgiyā akusalapakkhikā, sabbete manopubbaṅgamā, mano tesaṃ dhammānaṃ paṭhamaṃ uppajjati, anvadeva akusalādhammā, yekeci bhikkhave dhammā kusalā kusalabhāgiyā kusalapakkhikā, sabbete manopubbaṅgamā, mano tesaṃ dhammānaṃ paṭhamaṃ uppajjati, anvadeva kusalā dhammā’’ti evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitāni.

Aṭṭhamasutta

Pucchā – tattheva āvuso aṭṭhama navama dasamasuttāni ca vīriyārambhādivagge dasasuttāni ca kalyāṇamittādivagge paṭhamasuttañca bhagavatā kathaṃ bhāsitāni.

Vissajjanā – tattheva bhante aṭṭhama navama dasamasuttāni ca vīriyārambhādivagge dasasuttāni ca kalyāṇamittādivagge paṭhamasuttañca ‘‘nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti, uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti, yathayidaṃ bhikkhave pamādo, pamattassa bhikkhave anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā parihāyantī’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitāni.

Dutiyasutta

Pucchā – kalyāṇamittādivagge āvuso dutiya tatiyasuttāni bhagavatā kathaṃ bhāsitāni.

Vissajjanā – kalyāṇamittādivagge bhante dutiya tatiyasuttāni ‘‘nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti, uppannā vā kusalā dhammā parihāyanti, yathayidaṃ bhikkhave anuyogo akusalānaṃ dhammānaṃ ananuyogo kusalānaṃ dhammāna’’nti evamādinā bhagavatā bhāsitāni.

Chaṭṭhasutta

Pucchā – tattheva āvuso chaṭṭhasuttādīni ca pamādādivagge paṭhamasuttañca bhagavatā kathaṃ bhāsitāni.

Vissajjanā – tattheva bhante chaṭṭhasuttādīni ca pamādādivagge paṭhamasuttañca ‘‘appamattikā esā bhikkhave parihāni yadidaṃ ñātiparihāni. Etaṃ patikiṭṭhaṃ bhikkhave parihānīnaṃ yadidaṃ paññāparihānīti. Appamattikā esā bhikkhave vuddhi yadidaṃ ñātivuddhi. Etadaggaṃ bhikkhave vuddhīnaṃ yadidaṃ paññāvuddhi . Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ ‘paññāvuddhiyā vaddhissāmā’ti. Evañhi vo bhikkhave sikkhitabba’’nti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitāni.

Pamādādivagga

Pucchā – tenāvuso…pe… sammāsambuddhena pamādādivagge dutiyasuttādīni kathaṃ bhāsitāni.


我来为您翻译这段巴利文：
6. 弹指品
问：友，在弹指品中，世尊如何说第一、第二经？
答：尊者，在弹指品中，世尊说："诸比丘，此心本来光明，但为客尘烦恼所染污。无闻凡夫不如实知此，因此我说'无闻凡夫无心修习'。诸比丘，此心本来光明，且已从客尘烦恼解脱。多闻圣弟子如实知此，因此我说'多闻圣弟子有心修习'。"世尊如是说。
第三经
问：友，在那里世尊如何说第三经等？
答：尊者，那里的五经，世尊如是说："诸比丘，若比丘修习、培育、作意慈心，即使只是弹指之顷，此比丘被称为不空禅修者，随行师教，依教而行，不虚受国人之食。何况多修习者。诸比丘，任何不善法、属不善分、属不善品的诸法，一切皆以意为先导，意最先生起，然后不善法随之生起。诸比丘，任何善法、属善分、属善品的诸法，一切皆以意为先导，意最先生起，然后善法随之生起。"
第八经
问：友，那里的第八、第九、第十经，以及精进等品的十经，善友等品的第一经，世尊如何说？
答：尊者，那里的第八、第九、第十经，精进等品的十经，善友等品的第一经，世尊说："诸比丘，我不见其他任何一法，能使未生的不善法生起，已生的善法衰退，如这放逸。诸比丘，放逸者未生的不善法生起，已生的善法衰退。"等等。
第二经
问：友，在善友等品中，世尊如何说第二、第三经？
答：尊者，在善友等品中，第二、第三经世尊说："诸比丘，我不见其他任何一法，能使未生的不善法生起，已生的善法衰退，如这修习不善法、不修习善法。"等等。
第六经
问：友，那里的第六经等和放逸等品的第一经，世尊如何说？
答：尊者，那里的第六经等和放逸等品的第一经，世尊说："诸比丘，这亲属的衰退是小损失。诸比丘，智慧的衰退是最差的衰退。诸比丘，这亲属的增长是小利益。诸比丘，智慧的增长是最上的增长。因此，诸比丘，应当如是学：'我们要以智慧增长而增长。'诸比丘，你们应当如是学。"等等。
放逸等品
问：友，......（略）......正等正觉者如何说放逸等品的第二经等？


Vissajjanā – nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yo evaṃ mahato anatthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave pamādo. Pamādo bhikkhave mahato anatthāya saṃvattati. Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi, yo evaṃ mahato atthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave appamādo, appamādo bhikkhave mahato anatthāya saṃvattatīti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitāni.

Dutiya pamādādivagga

Pucchā – dutiye panāvuso pamādādivagge paṭhamasuttādīni bhagavatā kathaṃ bhāsitāni.

Vissajjanā – dutiye bhante pamādādivagge ajjhattikaṃ bhikkhave aṅganti karitvā nāññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ mahato anatthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave pamādo. Pamādo bhikkhave mahato anatthāya saṃvattati. Ajjhattikaṃ bhikkhave aṅganti karitvā nāññaṃ ekaṅgampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ mahato atthāya saṃvattati, yathayidaṃ bhikkhave appamādo. Appamādo bhikkhave mahato atthāya saṃvattatīti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitāni.

Dasasutta

Pucchā – tattheva āvuso tettiṃsamādīnica dasasuttāni adhammavagge ca dasasuttāni bhagavatā kathaṃ bhāsitāni.

Vissajjanā – tattheva bhante tettiṃsamādīni dasasuttāni ca adhammavagge dasasuttāni ca ye te bhikkhave bhikkhū adhammaṃ ‘‘dhammo’’ti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanaahitāya paṭipannā bahujanaasukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū apuññaṃ pasavanti, te cimaṃ saddhammaṃ antaradhāpentīti evamādinā ca, ye te bhikkhave bhikkhū adhammaṃ ‘‘adhammo’’ti dīpenti, te bhikkhave bhikkhū bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya bahujano janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Bahuñca te bhikkhave bhikkhū puññaṃ pasavanti, te cimaṃ saddhammaṃ ṭhapentīti evamādinā ca bhante bhagavatā bhāsitāni.

Ekapuggalavagga

Pucchā – ekapuggalavagge āvuso bhagavatā kīdisī dhammadesanāyo desitā.

Vissajjanā – ekapuggalavagge bhante bhagavatā ekapuggalo bhikkhave loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katamo ekapuggalo, tathāgato arahaṃ sammāsambuddho, ayaṃ kho bhikkhave ekapuggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti evamādikā bhagavatā dhammadesanāyo desitā.

Etadaggavagga

Aññāsikoṇḍañña vatthu

Pucchā – etadavagge āvuso āgatesu ekacattālīsāya theresu āyasmā aññāsikoṇḍaññatthero kathaṃ bhagavatā etadaggaṭṭhāne ṭhapito.

Vissajjanā – etadaggavagge bhante āgatesu ekacattālīsāya mahātheresu ‘‘etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ rattaññūnaṃ yadidaṃ aññāsikoṇḍañño’’ti, evaṃ kho bhante āyasmā aññāsikoṇḍaññatthero bhagavatā etadaggaṭṭhāne ṭhapito.

Aggasāvakavatthu

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena aṅguttaranikāye ekakanipāte etadaggavagge āgatesu ekacattālīsāya mahātheresu āyasmā ca sāriputtatthero dhammasenāpati paṭhamo aggasāvako āyasmā ca mahāmoggallānatthero dutiyo aggasāvako kathaṃ etadaggaṭṭhāne ṭhapito.


我来为您翻译这段巴利文：
答：尊者，"诸比丘，我不见其他任何一法，能如此导致大不利，如这放逸。诸比丘，放逸导致大不利。诸比丘，我不见其他任何一法，能如此导致大利益，如这不放逸。诸比丘，不放逸导致大不利。"世尊如是等说。
第二放逸等品
问：友，在第二放逸等品中，世尊如何说第一经等？
答：尊者，在第二放逸等品中，世尊说："诸比丘，就内在因素而言，我不见其他任何一因，能如此导致大不利，如这放逸。诸比丘，放逸导致大不利。诸比丘，就内在因素而言，我不见其他任何一因，能如此导致大利益，如这不放逸。诸比丘，不放逸导致大利益。"等等。
第十经
问：友，那里的第三十三经等十经和非法品的十经，世尊如何说？
答：尊者，那里的第三十三经等十经和非法品的十经，世尊说："诸比丘，那些比丘将非法说为'法'，这些比丘实行不利于众人，不令众人安乐，导致众人的不利、不善、痛苦，导致天人的痛苦。诸比丘，这些比丘造作许多非福，他们使正法消失。"等等。"诸比丘，那些比丘将非法说为'非法'，这些比丘实行有利于众人，令众人安乐，导致众人的利益、善利、安乐，导致天人的安乐。诸比丘，这些比丘造作许多福德，他们使正法住立。"等等。
一补特伽罗品
问：友，在一补特伽罗品中，世尊说了什么样的法？
答：尊者，在一补特伽罗品中，世尊说："诸比丘，有一人生于世间，为众人利益，为众人安乐，悲悯世间，为天人的义利、利益、安乐而生。是谁这一人？如来、阿罗汉、正等正觉者。诸比丘，这一人生于世间，为众人利益，为众人安乐，悲悯世间，为天人的义利、利益、安乐而生。"等等。
最上品
阿若拘邻事
问：友，在最上品中提到的四十一位长老中，具寿阿若拘邻长老如何被世尊置于最上位？
答：尊者，在最上品中提到的四十一位大长老中，世尊说："诸比丘，在我的比丘弟子中，最先知法者，就是阿若拘邻。"如是具寿阿若拘邻长老被世尊置于最上位。
上首弟子事
问：友，......（略）......正等正觉者在增支部单集最上品中提到的四十一位大长老中，具寿舍利弗长老法将第一上首弟子和具寿大目犍连长老第二上首弟子如何被置于最上位？


Vissajjanā – āyasmā bhante sāriputtatthero dhammasenāpati ‘‘etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ mahāpaññānaṃ yadidaṃ sāriputto’’ti. Āyasmā pana mahāmoggallānatthero ‘‘etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ iddhimantānaṃ yadidaṃ mahāmoggallāno’’ti. Evaṃ kho bhante bhagavatā etadaggaṭṭhāne ṭhapito.

Idaṃ te āsanaṃ vīra, paññattaṃ tavanucchaviṃ;

Mama cittaṃ pasādento, nisīda pupphamāsane.

Ye vata loke arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannā, ayaṃ tesaṃ bhikkhu aññataro.

Yaṃnūnāhaṃ imaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ puccheyyaṃ.

Ye dhammā hetuppabhavā,

Tesaṃ hetuṃ tathāgato;

Āha tesañca yo nirodho,

Evaṃvādī mahāsamaṇo –

Labheyyāma mayaṃ bhante bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyāma upasampadaṃ.

Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ mahāpaññānaṃ yadidaṃ sāriputto.

Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ iddhimantānaṃ yadidaṃ mahāmoggallāno.

Mahākassapavatthu

Pucchā – āyasmā pana āvuso mahākassapatthero paṭhamamahāsaṃgītikāle pāmokkhasaṅghanāyakabhūto bhagavatā kathaṃ etadaggaṭṭhāne ṭhapito.

Vissajjanā – āyasmā bhante mahākassapatthero paṭhamamahāsaṃgītikāle saṅghapāmokkhabhūto ‘‘etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dhutavādānaṃ yadidaṃ mahākassapo’’ti. Evaṃ kho bhante bhagavatā etadaggaṭṭhāne ṭhapito.

Anuruddhattheravatthu

Pucchā – tenāvuso…pe… sammāsambuddhena aṅguttaranikāye ekakanipāte etadaggavagge āgatesu ekacattālīsāya mahātheresu āyasmā anuruddhatthero kathaṃ etadaggaṭṭhāne ṭhapito.

Vissajjanā – āyasmā bhante anuruddhatthero ‘‘etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dibbacakkhukānaṃ yadidaṃ anuruddho’’ti evaṃ kho bhante bhagavatā etadaggaṭṭhāne ṭhapito.

Sīvalivatthu

Pucchā – āyasmā pana āvuso sīvalitthero bhagavatā kathaṃ etadaggaṭṭhāne ṭhapito.

Vissajjanā – āyasmā bhante sīvalitthero ‘‘etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ lābhīnaṃ yadidaṃ sīvalī’’ti evaṃ kho bhante bhagavatā etadaggaṭṭhāne ṭhapito.

Sammāsambuddho vata so bhagavā, yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya dhammaṃ deseti.

Suppaṭipanno vata tassa bhagavato sāvakasaṅgho, yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya paṭipanno.

Susukhaṃ vata nibbānaṃ, yatthidaṃ evarūpaṃ dukkhaṃ na saṃvijjati –

‘‘Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ lābhīnaṃ yadidaṃ sīvali’’ hu –

Ānandātheravatthu

Pucchā – āyasmā pana āvuso ānandatthero dhammabhaṇḍāgāriko paṭhamamahāsaṃgītikāle dhammavissajjakatherabhūto kathaṃ bhagavatā etadaggaṭṭhāne ṭhapito.

Vissajjanā – āyasmā bhante ānandatthero dhammabhaṇḍāgāriko paṭhamamahāsaṃgītikāle dhammavissajjakabhūto ‘‘etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ bahussutānaṃ yadidaṃ ānando. Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ satimantānaṃ yadidaṃ ānando. Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ gatimantānaṃ yadidaṃ ānando. Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ dhitimantānaṃ yadidaṃ ānando. Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ upaṭṭhākānaṃ yadidaṃ ānando’’ti evaṃ kho bhante bhagavatā pañcasu etadaggaṭṭhānesu ṭhapito.


我来为您翻译这段巴利文：
答：尊者，具寿舍利弗长老法将被世尊说为："诸比丘，在我的大慧比丘弟子中，舍利弗最上。"而具寿大目犍连长老被说为："诸比丘，在我的具神通比丘弟子中，大目犍连最上。"如是尊者，他们被世尊置于最上位。
"勇士啊，这座位为你准备，
适合于你；
使我心生净信，
请坐此花座。"
"凡是世间的阿罗汉或已入阿罗汉道者，这位比丘就是其中之一。"
"我应当前往此比丘处请问。"
"诸法从因生，
如来说其因；
及其灭尽法，
大沙门如是说 - "
"尊者，愿我们得于世尊处出家，得受具足戒。"
"诸比丘，在我的大慧比丘弟子中，舍利弗最上。"
"诸比丘，在我的具神通比丘弟子中，大目犍连最上。"
大迦叶事
问：友，作为第一次大结集时的僧团首领的具寿大迦叶长老，如何被世尊置于最上位？
答：尊者，作为第一次大结集时的僧团首领的具寿大迦叶长老，被世尊说："诸比丘，在我的头陀行比丘弟子中，大迦叶最上。"如是被世尊置于最上位。
阿那律长老事
问：友，......（略）......正等正觉者在增支部单集最上品中提到的四十一位大长老中，具寿阿那律长老如何被置于最上位？
答：尊者，具寿阿那律长老被世尊说："诸比丘，在我的天眼第一的比丘弟子中，阿那律最上。"如是被世尊置于最上位。
室伐离事
问：友，具寿室伐离长老如何被世尊置于最上位？
答：尊者，具寿室伐离长老被世尊说："诸比丘，在我的得利养比丘弟子中，室伐离最上。"如是被世尊置于最上位。
"彼世尊实是正等正觉者，为断除如此之苦而说法。"
"彼世尊之声闻僧团实善行道，为断除如此之苦而修行。"
"涅槃实是至乐，其中无有如此之苦 - "
"诸比丘，在我的得利养比丘弟子中，室伐离最上。"
阿难陀长老事
问：友，作为法藏持者、在第一次大结集时作为法的答问者的具寿阿难陀长老，如何被世尊置于最上位？
答：尊者，作为法藏持者、在第一次大结集时作为法的答问者的具寿阿难陀长老，被世尊说："诸比丘，在我的多闻比丘弟子中，阿难陀最上。在我的具念比丘弟子中，阿难陀最上。在我的善巧比丘弟子中，阿难陀最上。在我的坚毅比丘弟子中，阿难陀最上。在我的侍者比丘弟子中，阿难陀最上。"如是尊者，他被世尊置于五种最上位。


Satasahassena me kītaṃ,

Satasahassena māpitaṃ;

Sobhanaṃ nāma uyyānaṃ;

Paṭiggaṇha mahāmuni –

‘‘Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ bahussutānaṃ. Satimantānaṃ. Gatimantānaṃ. Dhitimantānaṃ. Upaṭṭhākānaṃ yadidaṃ ānando’’ –

Upālivatthu

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena aṅguttaranikāye ekakanipāte etadaggavagge āgatesu ekacattālīsāya mahātheresu āyasmā upālitthero paṭhamamahāsaṃgītikāle vinayavissajjakabhūto kathaṃ etadaggaṭṭhāne ṭhapito.

Vissajjanā – āyasmā bhante upālitthero paṭhamamahāsaṃgītikāle vinayavissajjakabhūto ‘‘etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ vinayadharānaṃ yadidaṃ upālī’’ti evaṃ kho bhante bhagavatā etadaggaṭṭhāne ṭhapito.

Vinayo vāsayo mayhaṃ,

Vinayo ṭhānacaṅkamaṃ;

Kappemi vinaye vāsaṃ,

Vinayo mama gocaro.

Mahāpajāpatigotamītherīvatthu

Pucchā – etadaggavagge āvuso āgatāsu terasasu therīsu mahāpajāpati gotamītherī kathaṃ bhagavatā etadaggaṭṭhāne ṭhapitā.

Vissajjanā – etadaggavagge bhante āgatāsu terasasu therīsu mahāpajāpatigotamītherī ‘‘etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ rattaññūnaṃ yadidaṃ mahāpajāpati gotamī’’ti evaṃ kho bhante bhagavatā etadaggaṭṭhāne ṭhapitā.

‘‘Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ rattaññūnaṃ yadidaṃ mahāpajāpatigotamī’’ –

Pucchā – khemātherī pana āvuso aggasāvikā bhagavatā kathaṃ etadaggaṭṭhāne ṭhapitā.

Vissajjanā – khemātherī bhante paṭhamā aggasāvikā ‘‘etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ mahāpaññānaṃ yadidaṃ khemā’’ti evaṃ kho bhante bhagavatā etadaggaṭṭhāne ṭhapitā.

‘‘Ye rāgarattānupatanti sotaṃ,

Sayaṃkataṃ makkaṭova jālaṃ,

Etampi chetvāna vajanti dhīrā;

Anapekkhino sabbadukkhaṃ pahāya’’ –

‘‘Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ mahāpaññānaṃ yadidaṃ khemā’’ –

Pucchā – uppalavaṇṇā pana āvuso therī dutiyaaggasāvikā bhagavatā kathaṃ etadaggaṭṭhāne ṭhapitā.

Vissajjanā – uppalavaṇṇā bhante therī dutiyaaggasāvikā ‘‘etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ iddhimantīnaṃ yadidaṃ uppalavaṇṇā’’ti evaṃ kho bhante bhagavatā etadaggaṭṭhāne ṭhapitā.

‘‘Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ iddhimantīnaṃ yadidaṃ uppalavaṇṇā’’ –

Paṭācārātherībhikkhunīmavatthu

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena aṅguttaranikāye ekakanipāte etadaggavagge āgatāsu terasasu therīsu paṭācārānāma therī kathaṃ etadaggaṭṭhāne ṭhapitā.

Vissajjanā – etadaggavagge bhante āgatāsu terasasu therikāsu paṭācārā therī ‘‘etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ vinayadharānaṃ yadidaṃ paṭācārā’’ti evaṃ kho bhante bhagavatā etadaggaṭṭhāne ṭhapitā.


我来为您翻译这段巴利文：
"我以十万购得，
以十万建造，
名为庄严之园，
请大牟尼接受 - "
"诸比丘，在我的多闻、具念、善巧、坚毅、侍者比丘中，阿难陀最上 - "
优波离事
问：友，......（略）......正等正觉者在增支部单集最上品中提到的四十一位大长老中，作为第一次大结集时律的答问者的具寿优波离长老，如何被世尊置于最上位？
答：尊者，作为第一次大结集时律的答问者的具寿优波离长老，被世尊说："诸比丘，在我的持律比丘中，优波离最上。"如是被世尊置于最上位。
"律是我的住所，
律是我行立处；
我安住于律中，
律是我行境界。"
摩诃波阇波提瞿昙弥长老尼事
问：友，在最上品中提到的十三位长老尼中，摩诃波阇波提瞿昙弥长老尼如何被世尊置于最上位？
答：尊者，在最上品中提到的十三位长老尼中，摩诃波阇波提瞿昙弥长老尼被世尊说："诸比丘，在我的资深比丘尼弟子中，摩诃波阇波提瞿昙弥最上。"如是被世尊置于最上位。
"诸比丘，在我的资深比丘尼弟子中，摩诃波阇波提瞿昙弥最上 - "
问：友，上首弟子差摩长老尼如何被世尊置于最上位？
答：尊者，第一上首弟子差摩长老尼被世尊说："诸比丘，在我的大慧比丘尼弟子中，差摩最上。"如是被世尊置于最上位。
"如同贪染者随顺暗流，
如猕猴自陷罗网，
智者断此而行，
无所执着舍一切苦 - "
"诸比丘，在我的大慧比丘尼弟子中，差摩最上 - "
问：友，第二上首弟子莲花色长老尼如何被世尊置于最上位？
答：尊者，第二上首弟子莲花色长老尼被世尊说："诸比丘，在我的具神通比丘尼弟子中，莲花色最上。"如是被世尊置于最上位。
"诸比丘，在我的具神通比丘尼弟子中，莲花色最上 - "
波吒遮罗长老尼事
问：友，......（略）......正等正觉者在增支部单集最上品中提到的十三位长老尼中，名为波吒遮罗的长老尼如何被置于最上位？
答：尊者，在最上品中提到的十三位长老尼中，波吒遮罗长老尼被世尊说："诸比丘，在我的持律比丘尼弟子中，波吒遮罗最上。"如是被世尊置于最上位。


‘‘Ubho puttā kālaṅkatā,

Panthe mayhaṃ patī mato;

Mātāpitā ca bhātā ca,

Ekacitakasmiṃ ḍayhare’’ –

‘‘Catūsu samuddesu jalaṃ parittakaṃ,

Tato bahuṃ assujalaṃ anappakaṃ;

Dukkhena phuṭṭhassa narassa socanā,

Kiṃ kāraṇā amma tuvaṃ pamajjasi’’ –

‘‘Na santi puttā tāṇāya,

Na pitā nāpi bandhavā;

Antakenādhipannassa,

Natthi ñātīsu tāṇatā;

Etamatthavasaṃ ñatvā, paṇḍito sīlasaṃvuto;

Nibbānagamanaṃ maggaṃ, khippameva visodhaye’’ –

‘‘Yo ca vassasataṃ jīve,

Apassaṃ udayabbayaṃ;

Ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo,

Passato udayabbayaṃ’’ –

‘‘Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ vinayadharānaṃ yadidaṃ paṭācārā’’ –

Dhammadinnātherībhikkhunīmavatthu

Pucchā – dhammadinnā pana āvuso therī bhagavatā kathaṃ etadaggaṭṭhāne ṭhapitā.

Vissajjanā – dhammadinnā bhante therī ‘‘etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ dhammakathikānaṃ yadidaṃ dhammadinnā’’ti evaṃ kho bhante bhagavatā etadaggaṭṭhāne ṭhapitā.

‘‘Yassa pure ca pacchā ca,

Majjheca natthi kiñcanaṃ;

Akiñcanaṃ anādānaṃ,

Tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ’’ –

‘‘Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ dhammakathikānaṃ yadidaṃ dhammadinnā’’ –

Yasodharātherībhikkhunīmavatthu

Pucchā – bhaddakaccānānāma āvuso yasodharātherī bhagavatā kathaṃ etadaggaṭṭhāne ṭhapitā.

Vissajjanā – bhaddakaccānā bhante yasodharātherī bhagavatā ‘‘etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ mahābhiññapattānaṃ yadidaṃ bhaddakaccānā’’ti. Evaṃ kho bhante etadaggaṭṭhāne ṭhapitā.

‘‘Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ mahābhiññapattānaṃ yadidaṃ bhaddakaccānā’’ –

Tapussabhallikavatthu

Pucchā – aṅguttaranikāye āvuso etadaggavagge āgatesu ekādasasu upāsakesu tapussabhallikānāma vāṇijā bhagavatā kathaṃ etadaggaṭṭhāne ṭhapitā.

Vissajjanā – tapussabhallikā bhante vāṇijā ‘‘etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ upāsakānaṃ paṭhamaṃ saraṇaṃ gacchantānaṃ yadidaṃ tapussabhallikā vāṇijā’’ti, evaṃ kho bhante bhagavatā etadaggaṭṭhāne ṭhapitā.

‘‘Ete bhante mayaṃ bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca, upāsake no bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṃ gate’’ hu –

‘‘Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ upāsakānaṃ paṭhamaṃ saraṇaṃ gacchantānaṃ yadidaṃ tapussabhallikā vāṇijā’’ –

Anāthapiṇḍakavatthu

Pucchā – tenāvuso bhagavatā arahatā…pe… sammāsambuddhena aṅguttaranikāye ekakanipāte etadaggavagge āgatesu ekādasasu upāsakesu sudatto gahapati anāthapiṇḍiko kathaṃ etadaggaṭṭhāne ṭhapito.

Vissajjanā – etadaggavagge bhante āgatesu ekādasasu upāsakesu sudatto gahapati anāthapiṇḍiko ‘‘etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ upāsakānaṃ dāyakānaṃ yadidaṃ sudatto gahapati anāthapiṇḍiko’’ti. Evaṃ kho bhante bhagavatā etadaggaṭṭhāne ṭhapito.

Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ upāsakānaṃ dāyakānaṃ yadidaṃ sudatto gahapati anāthapiṇḍiko–

Sūrambaṭṭhaupāsakāvatthu

Pucchā – sūrambaṭṭho nāma āvuso upāsako bhagavatā kathaṃ etadaggaṭṭhāne ṭhapito.

Vissajjanā – sūrambaṭṭho upāsako ‘‘etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ upāsakānaṃ aveccappasannānaṃ yadidaṃ sūrambaṭṭho’’ti evaṃ kho bhante bhagavatā etadaggaṭṭhāne ṭhapito.


我来为您翻译这段巴利文：
"我的两个儿子都死了，
丈夫死在路上，
父母和兄长，
都在一个火葬堆上焚烧 - "
"四海之水尚少，
而悲伤之泪更多无量；
被苦所触之人的哀伤，
母亲啊，你为何放逸？ - "
"儿子不能作为庇护，
父亲或亲族也不能，
为死神所侵者，
亲属中无有庇护；
知此义利，智者持戒，
应速清净趣向涅槃之道 - "
"若人活百岁，
不见生灭法；
不如活一日，
得见生灭法 - "
"诸比丘，在我的持律比丘尼中，波吒遮罗最上 - "
法授长老尼事
问：友，法授长老尼如何被世尊置于最上位？
答：尊者，法授长老尼被世尊说："诸比丘，在我的说法比丘尼中，法授最上。"如是被世尊置于最上位。
"于前际与后际，
以及现在际无所有，
无所有无执取，
我称彼为婆罗门 - "
"诸比丘，在我的说法比丘尼中，法授最上 - "
耶输陀罗长老尼事
问：友，名为跋陀迦旃延的耶输陀罗长老尼如何被世尊置于最上位？
答：尊者，跋陀迦旃延耶输陀罗长老尼被世尊说："诸比丘，在我的大神通比丘尼中，跋陀迦旃延最上。"如是被置于最上位。
"诸比丘，在我的大神通比丘尼中，跋陀迦旃延最上 - "
多富罗跋梨迦事
问：友，在增支部最上品中提到的十一位优婆塞中，名为多富罗跋梨迦的商人如何被世尊置于最上位？
答：尊者，多富罗跋梨迦商人被世尊说："诸比丘，在我的最初归依的优婆塞弟子中，多富罗跋梨迦商人最上。"如是被世尊置于最上位。
"尊者，我们归依世尊和法，愿世尊从今日起终生摄受我们为归依的优婆塞 - "
"诸比丘，在我的最初归依的优婆塞弟子中，多富罗跋梨迦商人最上 - "
给孤独事
问：友，......（略）......正等正觉者在增支部单集最上品中提到的十一位优婆塞中，须达多居士给孤独如何被置于最上位？
答：尊者，在最上品中提到的十一位优婆塞中，须达多居士给孤独被世尊说："诸比丘，在我的施主优婆塞弟子中，须达多居士给孤独最上。"如是被世尊置于最上位。
"诸比丘，在我的施主优婆塞弟子中，须达多居士给孤独最上 - "
须兰巴咤优婆塞事
问：友，名为须兰巴咤的优婆塞如何被世尊置于最上位？
答：尊者，须兰巴咤优婆塞被世尊说："诸比丘，在我的不动信优婆塞弟子中，须兰巴咤最上。"如是被世尊置于最上位。


‘‘Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ upāsakānaṃ aveccappasannānaṃ yadidaṃ sūrambaṭṭho’’ hu –

Sujātā upāsikāvatthu

Pucchā – etadaggavagge āvuso āgatāsu dasasu upāsikāsu sujātānāma upāsikā seniyadhītā kathaṃ bhagavatā etadaggaṭṭhāne ṭhapitā.

Vissajjanā – sujātā bhante seniyadhītā ‘‘etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ upāsikānaṃ paṭhamaṃ saraṇaṃ gacchantīnaṃ yadidaṃ sujātā seniyadhītā’’ti, evaṃ kho bhante bhagavatā etadaggaṭṭhāne ṭhapitā.

‘‘Etā mayaṃ bhante bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca, upāsikāyo no bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetā saraṇaṃ gatā’’ hu –

‘‘Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ upāsikānaṃ paṭhamaṃ saraṇaṃ gacchantīnaṃ yadidaṃ sujātā seniyadhītā’’ –

Visākhā upāsikāvatthu

Pucchā – visākhā pana āvuso upāsikā kathaṃ bhagavatā etadaggaṭṭhāne ṭhapitā.

Vissajjanā – visākhā bhante upāsikā migāramātā ‘‘etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ upāsikānaṃ dāyikānaṃ yadidaṃ visākhā migāramātā’’ti evaṃ kho bhante bhagavatā etadaggaṭṭhāne ṭhapitā.

‘‘Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ upāsikānaṃ dāyikānaṃ yadidaṃ visākhā migāramātā’’ hu –

Khujjuttarā upāsikāvatthu

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena aṅguttaranikāye ekakanipāte etadaggavagge āgatāsu dasasu upāsikāsu khujjuttarānāma upāsikā kathaṃ etadaggaṭṭhāne ṭhapitā.

Vissajjanā – etadaggavagge bhante āgatāsu dasasu upāsikāsu khujjuttarā upāsikā ‘‘etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ upāsikānaṃ bahussutānaṃ yadidaṃ khujjuttarā’’ti evaṃ kho bhante bhagavatā etadaggaṭṭhāne ṭhapitā.

‘‘Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ upāsikānaṃ bahussutānaṃ yadidaṃ khujjuttarā’’ hu –

Kāḷīupāsikāvatthu

Pucchā – kāḷīnāma āvuso upāsikā kuraragharikā kathaṃ bhagavatā etadaggaṭṭhāne ṭhapitā.

Vissajjanā – kāḷī bhante upāsikā kuraragharikā ‘‘etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ anussavappasannānaṃ yadidaṃ kāḷī upāsikā kuraragharikā’’ti evaṃ kho bhante bhagavatā etadaggaṭṭhāne ṭhapitā.

‘‘Etadaggaṃ bhikkhave mama sāvikānaṃ upāsikānaṃ anussavappasannānaṃ yadidaṃ kāḷī upāsikā kuraragharikā’’ –

Aṭṭhānapāḷi

Pucchā – sakalāpi āvuso aṭṭhānapāḷi bhagavatā kathaṃ bhāsitā.

Vissajjanā – aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kañcisaṅkhāraṃ niccato upagaccheyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ puthujjano kañcisaṅkhāraṃ niccato upagaccheyya, ṭhānametaṃ vijjatīti evamādinā bhante bhagavatā sakalāpi aṭṭhānapāḷi bhāsitā.

Ekadhammapāḷi paṭhamavagga

Pucchā – ekadhammapāḷiyaṃ āvuso paṭhamavagge kīdisī dhammadesanā bhagavatā desitā.

Vissajjanā – ekadhammapāḷiyaṃ bhante paṭhamavagge ‘‘ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Katamo ekadhammo, buddhānussati, ayaṃ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattatī’’ti evamādikā bhagavatā dhammadesanā desitā.

Pucchā – dutiyavagge pana āvuso bhagavatā kīdisī dhammadesanāyo desitā.


我来为您翻译这段巴利文：
"诸比丘，在我的不动信优婆塞中，须兰巴咤最上 - "
善生优婆夷事
问：友，在最上品中提到的十位优婆夷中，名为善生的将军之女如何被世尊置于最上位？
答：尊者，将军之女善生被世尊说："诸比丘，在我的最初归依的优婆夷中，将军之女善生最上。"如是被世尊置于最上位。
"尊者，我们归依世尊、法和比丘僧，愿世尊从今日起终生摄受我们为归依的优婆夷 - "
"诸比丘，在我的最初归依的优婆夷中，将军之女善生最上 - "
毗舍佉优婆夷事
问：友，毗舍佉优婆夷如何被世尊置于最上位？
答：尊者，弥伽罗母毗舍佉优婆夷被世尊说："诸比丘，在我的施主优婆夷中，弥伽罗母毗舍佉最上。"如是被世尊置于最上位。
"诸比丘，在我的施主优婆夷中，弥伽罗母毗舍佉最上 - "
箜耆多罗优婆夷事
问：友，......（略）......正等正觉者在增支部单集最上品中提到的十位优婆夷中，名为箜耆多罗的优婆夷如何被置于最上位？
答：尊者，在最上品中提到的十位优婆夷中，箜耆多罗优婆夷被世尊说："诸比丘，在我的多闻优婆夷中，箜耆多罗最上。"如是被世尊置于最上位。
"诸比丘，在我的多闻优婆夷中，箜耆多罗最上 - "
迦梨优婆夷事
问：友，名为迦梨的鸦巢优婆夷如何被世尊置于最上位？
答：尊者，鸦巢迦梨优婆夷被世尊说："诸比丘，在我的随闻净信的优婆夷中，鸦巢迦梨优婆夷最上。"如是被世尊置于最上位。
"诸比丘，在我的随闻净信的优婆夷中，鸦巢迦梨优婆夷最上 - "
不可处品
问：友，整个不可处品如何被世尊说？
答：尊者，"诸比丘，这是不可能、无机会的：具足见者会认为任何行是常，这是不可能的。诸比丘，这是可能的：凡夫会认为任何行是常，这是可能的。"等等，整个不可处品如是被世尊说。
一法品第一品
问：友，在一法品第一品中，世尊说了什么样的法？
答：尊者，在一法品第一品中，世尊说："诸比丘，有一法修习、多修，定能导向完全厌离、离贪、灭尽、寂静、证知、正觉、涅槃。是什么一法？佛随念。诸比丘，这一法修习、多修，定能导向完全厌离、离贪、灭尽、寂静、证知、正觉、涅槃。"等等。
问：友，在第二品中，世尊说了什么样的法？


Vissajjanā – dutiyavagge bhante bhagavatā ‘‘nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppannā vā akusalā dhammā uppajjanti, uppannā vā akusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti, yathayidaṃ bhikkhave micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhikassa bhikkhave anuppannā ceva akusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattantī’’ti. Evamādikā bhagavatā dhammadesanāyo desitā.

Tatiyavagga

Pucchā – tatiyavagge pana āvuso pañcamādīni aṭṭha suttāni bhagavatā kathaṃ bhāsitāni.

Vissajjanā – tatiyavagge bhante pañcamādīni aṭṭhasuttāni ‘‘durakkhāte bhikkhave dhammavinaye yo ca samādapeti, yañca samādapeti, yo ca samādapito tathattāya paṭipajjati. Sabbete bahuṃ apuññaṃ pasavanti. Taṃkissahetu, durakkhābhattā bhikkhave dhammassa. Svākkhāte bhikkhave dhammavinaye yo ca samādapeti, yañca samādapeti, yo ca samādapito, tathattāya paṭipajjati, sabbete bahuṃ puññaṃ pasavanti. Taṃkissahetu svākkhātattā bhikkhave dhammassā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitāni.

Apara accharāsaṅghātavagga

Pucchā – aparaaccharāsaṅghātavagge pana āvuso bhagavatā kīdisī dhammadesanāyo desitā.

Vissajjanā – aparaaccharāsaṅghātavagge bhante ‘‘accharāsaṅghātamattampi ce bhikkhave bhikkhu paṭhamaṃ jhānaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu arittajjhāno viharati satthusāsanakaro ovādapatikaro amoghaṃ raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjati, ko pana vādo ye naṃ bahulīkarontī’’ti evamādikā bhante bhagavatā dhammadesanāyo desitā.

Kāyagatāsativagga

Pucchā – sakalopi āvuso kāyagatāsativaggo bhagavatā kathaṃ bhāsito.

Vissajjanā – yassa kassaci bhikkhave mahāsamuddo cetasā phuṭo, antogadhā tassa kunnadiyo yākāci samuddaṅgamā, evameva bhikkhave yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, antogadhā tassa kusalā dhammā yekeci vijjābhāgiyā’’ti evamādinā bhante bhagavatā sakalopi kāyagatāsativaggo bhāsito.

Amatavagga

Pucchā – sakalopi āvuso amatavaggo bhagavatā kathaṃ bhāsato.

Vissajjanā – amataṃ te bhikkhave na paribhuñjanti, ye kāyagatāsatiṃ na paribhuñjanti. Amataṃ te bhikkhave paribhuñjanti, ye kāyagatāsatiṃ paribhuñjanti. Amataṃ te bhikkhave aparibhuttaṃ, yesaṃ kāyagatāsati aparibhuttā. Amataṃ te bhikkhave paribhuttaṃ, yesaṃ kāyagatāsati paribhuttāti evamādinā bhante bhagavatā sakalopi amatavaggo bhāsito.

Kammakaraṇavagga, vajjasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena aṅguttaranikāye dukanipāte kammakaraṇavagge paṭhamaṃ vajjasuttaṃ kattha kassa kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ ‘‘dvemāni bhikkhave vajjāni. Katamāni dve diṭṭhadhammikañca vajjaṃ samparāyikañca vajja’’nti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ ‘‘diṭṭhadhammikassa vajjassa bhāyissāma, samparāyikassa vajjassa bhāyissāma, vajjabhīruno bhavissāma vajjabhayadassāvino’’ti. Evañhi kho bhikkhave sikkhitabbaṃ.

Padhānasutta

Pucchā – tattheva āvuso dutiyaṃ padhānasuttaṃ bhagavatā kattha kassa kathañca bhāsitaṃ.


我来为您翻译这段巴利文：
答：尊者，在第二品中，世尊说："诸比丘，我不见其他任何一法，能使未生的不善法生起，已生的不善法增长广大，如这邪见。诸比丘，具邪见者未生的不善法生起，已生的不善法增长广大。"等等。
第三品
问：友，第三品中从第五经开始的八经，世尊如何说？
答：尊者，第三品中从第五经开始的八经，世尊说："诸比丘，在说法不善的法律中，无论是教导者、被教导的内容，还是依教而行者，他们都造作许多非福。为什么？诸比丘，因为法被说得不善。诸比丘，在说法善巧的法律中，无论是教导者、被教导的内容，还是依教而行者，他们都造作许多福德。为什么？诸比丘，因为法被说得善巧。"等等。
另一弹指品
问：友，在另一弹指品中，世尊说了什么样的法？
答：尊者，在另一弹指品中，世尊说："诸比丘，若比丘修习初禅，即使只是弹指之顷，此比丘被称为不空禅修者，随行师教，依教而行，不虚受国人之食。何况多修习者。"等等。
身至念品
问：友，整个身至念品如何被世尊说？
答：尊者，"诸比丘，任何人以心遍满大海，一切流入海的小河都包含其中。同样，诸比丘，任何人修习多修身至念，一切属明分的善法都包含其中。"等等，整个身至念品如是被世尊说。
不死品
问：友，整个不死品如何被世尊说？
答：尊者，"诸比丘，不修习身至念者不受用不死，修习身至念者受用不死。诸比丘，不修习身至念者未受用不死，修习身至念者已受用不死。"等等，整个不死品如是被世尊说。
刑罚品过失经
问：友，......（略）......正等正觉者在增支部双集刑罚品中的第一过失经在何处对谁如何说？
答：尊者，在舍卫城对众多比丘说："诸比丘，有两种过失。什么是两种？现法的过失和来世的过失。"等等。
"因此，诸比丘，应当如是学：'我们将怖畏现法的过失，将怖畏来世的过失，我们将成为怖畏过失者，见过失的怖畏者。'诸比丘，你们应当如是学。"
精进经
问：友，那里的第二精进经，世尊在何处对谁如何说？


Vissajjanā – sāvatthiyaṃyeva bhante sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ ‘‘dvemāni bhikkhave padhānāni durabhisambhavāni lokasmiṃ. Katamāni dve, yañca gihīnaṃ agāraṃ ajjhāvasataṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānuppādanatthaṃ padhānaṃ, yañca agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ sabbūpadhipaṭinissaggattaṃ padhānaṃ. Imāni kho bhikkhave dve padhānāni durabhisambhavāni lokasmi’’nti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Tapanīyasutta

Pucchā – tattheva āvuso tapanīyasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – dveme bhikkhave dhammā tapanīyā. Katame dve, idha bhikkhave ekaccassa kāyaduccaritaṃ kataṃ hoti, akataṃ hoti kāya sucaritaṃ, vacīduccaritaṃ kataṃ hoti, akataṃ hoti vacīsucaritaṃ, manoduccaritaṃ kataṃ hoti, akataṃ hoti manosucaritaṃ. So ‘‘kāyaduccaritaṃ me kata’’nti tappati, ‘‘akataṃ me kāyasucarita’’nti tappati. Vacīduccaritaṃ (pa) ‘‘manoduccaritaṃ me kata’’nti tappati, ‘‘akataṃ me manosucarita’’nti tappati. Ime kho bhikkhave dve dhammā tapanīyāti. Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Atapanīyasutta

Pucchā – catutthaṃ pana āvuso atapanīyasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – catutthaṃ bhante atapanīyasuttaṃ ‘‘dveme bhikkhave dhammā atapanīyā. Katame dve, idha bhikkhave ekaccassa kāyasucaritaṃ kataṃ hoti, akataṃ hoti kāyaduccaritaṃ. Vacīsucaritaṃ kataṃ hoti, akataṃ hoti vacīduccaritaṃ. Manosucaritaṃ kataṃ hoti, akataṃ hoti manoduccaritaṃ. So ‘kāyasucaritaṃ me kata’nti na tappati, ‘akataṃ me kāyaduccarita’nti natappati. ‘Vacīsucaritaṃ…pe… manosucaritaṃ me kata’nti na tappati. ‘Akataṃ me manoduccarita’nti na tappati. Ime kho bhikkhave dve dhammā atapanīyā’’ti. Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Upaññātasutta

Pucchā – pañcamaṃ pana āvuso upaññātasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – pañcamaṃ bhante upaññātasuttaṃ ‘‘dvinnāhaṃ bhikkhave dhammānaṃ upaññāsiṃ. Yā ca asantuṭṭhitā kusalesu dhammesu, yā ca appaṭivānitā padhānasmiṃ. Appaṭivāni sudāhaṃ bhikkhave padahāmi ‘kāmaṃ-taco ca nhāru ca aṭṭhi ca avasissatu upasussatu sarīre maṃsalohitaṃ, yaṃ taṃ purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṃ, na taṃ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṃ bhavissatī’’ti. Evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Cariyasutta

Pucchā – navamaṃ pana āvuso cariyasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – navamaṃ bhante cariyasuttaṃ ‘‘dveme bhikkhave dhammā sukkā lokaṃ pālenti. Katame dve, hirīca ottappañca. Ime kho bhikkhave dve sukkā dhammā lokaṃ na pāleyyuṃ, nayidha paññāyetha ‘mātā’tivā ‘mātucchā’tivā ‘mātulānī’tivā ‘ācariyabhariyā’tivā ‘garūnaṃ dārā’ti’’vāti, evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Adhikaraṇavagga, sattamasutta

Pucchā – adhikaraṇavagge pana āvuso sattamasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.


我来为您翻译这段巴利文：
答：尊者，也是在舍卫城对众多比丘说："诸比丘，有两种精进在世间难以成就。是哪两种？居士住家为获得衣服、饮食、卧具、病人之药药具所作的精进，和从家出家成为无家者为舍弃一切执著所作的精进。诸比丘，这是世间难以成就的两种精进。"等等。
烧恼经
问：友，那里的烧恼经如何被世尊说？
答：诸比丘，有两种法是烧恼的。是哪两种？诸比丘，这里有人作了身恶行，未作身善行；作了语恶行，未作语善行；作了意恶行，未作意善行。他因"我作了身恶行"而烧恼，因"我未作身善行"而烧恼。因"我作了语恶行"......（略）......因"我作了意恶行"而烧恼，因"我未作意善行"而烧恼。诸比丘，这是两种烧恼法。如是被世尊说。
不烧恼经
问：友，第四不烧恼经如何被世尊说？
答：尊者，第四不烧恼经："诸比丘，有两种法是不烧恼的。是哪两种？诸比丘，这里有人作了身善行，未作身恶行；作了语善行，未作语恶行；作了意善行，未作意恶行。他因'我作了身善行'不烧恼，因'我未作身恶行'不烧恼。因'我作了语善行'......（略）......因'我作了意善行'不烧恼，因'我未作意恶行'不烧恼。诸比丘，这是两种不烧恼法。"如是被世尊说。
证知经
问：友，第五证知经如何被世尊说？
答：尊者，第五证知经："诸比丘，我证知两种法：对善法不知足，和精进无倦怠。我确实无倦怠地精进：'让皮、筋、骨留存，让身体的血肉干枯，凡是依男子的力量、男子的精进、男子的勇猛所能证得的，若不证得它，决不停止精进。'"等等，如是被世尊说。
行品经
问：友，第九行品经如何被世尊说？
答：尊者，第九行品经："诸比丘，这两种白法护持世间。是哪两种？惭和愧。诸比丘，如果这两种白法不护持世间，则在这里不会知道'母亲'或'姨母'或'伯叔母'或'师母'或'尊者的妻子'。"等等，如是被世尊说。
诤事品第七经
问：友，在诤事品中第七经，世尊在何处因谁在什么事由如何说？


Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante jāṇussoṇiṃ brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Jāṇussoṇi bhante brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca ‘‘ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo, yena midhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃmaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘katattā ca brāhmaṇa akatattā ca evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃmaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantī’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo, yena midhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.

‘‘Katattāca brāhmaṇa akatattāca evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti’’ –

Ko pana bho gotama hetu ko paccayo, yena midhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti –

Katattā ca brāhmaṇa akatattā ca evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.

Na kho ahaṃ imassa bhoto gotamassa saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ –

Sādhu me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetu.

Aṭṭhamasutta

Pucchā – tattheva āvuso aṭṭhamasuttaṃ bhagavatā kattha kassa kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmato ānandassa ‘‘ekaṃsenāhaṃ ānanda akaraṇīyaṃ vadāmi kāyaduccaritaṃ manoduccarita’’nti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

‘‘Ekaṃsenāhaṃ ānanda karaṇīyaṃ vadāmi kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucaritaṃ’’ –

Navamasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena aṅguttaranikāye dukanipāte adhikaraṇavagge navamasuttaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – akusalaṃ bhikkhave pajahatha, sakkā bhikkhave akusalaṃ pajahituṃ. Nocedaṃ bhikkhave sakkā abhavissa akusalaṃ pajahituṃ, nāhaṃ evaṃ vadeyyaṃ ‘‘akusalaṃ bhikkhave pajahathā’’ti. Yasmā ca kho bhikkhave sakkā akusalaṃ pajahituṃ, tasmāhaṃ evaṃ vadāmi ‘‘akusalaṃ bhikkhave pajahathā’’ti. Akusalañca hidaṃ bhikkhave pahīnaṃ ahitāya dukkhāya saṃvatteyya, nāhaṃ evaṃvadeyyaṃ ‘‘akusalaṃ bhikkhave pajahathā’’ti. Yasmā ca kho bhikkhave akusalaṃ pahīnaṃ hitāya sukhāya saṃvattati, tasmāhaṃ evaṃ vadāmi ‘‘akusalaṃ bhikkhave pajahathā’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Dasamasutta, ekādasamasutta

Pucchā – tattheva āvuso dasamaekādasamasuttāni bhagavatā kathaṃ bhāsitāni.

Vissajjanā – tattheva bhante dasamaekādasamasuttāni ‘‘dveme bhikkhave dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattanti. Katame dve, dunnikkhittañca padabyañjanaṃ attho ca dunnīto, dunnikkhittassa bhikkhave padabyañjanassa atthopi dunnayo hoti. Ime kho bhikkhave dve dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattantī’’ti ca. ‘‘Dveme bhikkhave dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattanti. Katame dve, sunikkhittañca padabyañjanaṃ attho ca sunīto, sunikkhittassa bhikkhave padabyañjanassa atthopi sunayo hoti. Ime kho bhikkhave dve dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattantī’’ti ca. Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitāni.


我来为您翻译这段巴利文：
答：尊者，在舍卫城因阇奴索尼婆罗门而说。阇奴索尼婆罗门对世尊如是说："尊者乔达摩，是什么因、什么缘，使得这里某些众生身坏命终后生于恶趣、恶道、堕处、地狱？"尊者，在此事由上，世尊说："婆罗门，由于已作和未作，这里某些众生身坏命终后生于恶趣、恶道、堕处、地狱。"等等。
"尊者乔达摩，是什么因、什么缘，使得这里某些众生身坏命终后生于恶趣、恶道、堕处、地狱？"
"婆罗门，由于已作和未作，这里某些众生身坏命终后生于恶趣、恶道、堕处、地狱 - "
"尊者乔达摩，是什么因、什么缘，使得这里某些众生身坏命终后生于善趣、天界？ - "
"婆罗门，由于已作和未作，这里某些众生身坏命终后生于善趣、天界。"
"我不了解尊者乔达摩简略所说而未详细分别的意义 - "
"请尊者乔达摩为我说法。"
第八经
问：友，那里的第八经世尊在何处对谁如何说？
答：尊者，在舍卫城对具寿阿难说："阿难，我明确地说身恶行、意恶行是不应作的。"等等。
"阿难，我明确地说身善行、语善行、意善行是应作的。"
第九经
问：友，......（略）......正等正觉者在增支部双集诤事品中说第九经。
答：诸比丘，应断不善，诸比丘，不善是可以断的。诸比丘，如果不善不能断，我就不会说'诸比丘，应断不善。'因为不善可以断，所以我说'诸比丘，应断不善。'诸比丘，如果已断的不善导向不利、痛苦，我就不会说'诸比丘，应断不善。'因为已断的不善导向利益、安乐，所以我说'诸比丘，应断不善。'等等。
第十经、第十一经
问：友，那里的第十经和第十一经世尊如何说？
答：尊者，那里的第十经和第十一经："诸比丘，这两种法导致正法混乱消失。是哪两种？句文置立不当和义理引导不当。诸比丘，若句文置立不当，义理也会引导不当。诸比丘，这两种法导致正法混乱消失。"和"诸比丘，这两种法导致正法住立不混乱不消失。是哪两种？句文置立正当和义理引导正当。诸比丘，若句文置立正当，义理也会引导正当。诸比丘，这两种法导致正法住立不混乱不消失。"如是被世尊说。


Bālavagga

Dutiyasutta

Pucchā – bālavagge pana āvuso dutiyasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – bālavagge bhante dutiyaṃ suttaṃ ‘‘dveme bhikkhave tathāgataṃ abbhācikkhanti. Katame dve, duṭṭho vā dosantaro saddho vā duggahitena. Ime kho bhikkhave dve tathāgataṃ abbhācikkhantī’’ti, evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Tatiyasutta

Pucchā – tattheva āvuso tatiyasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – tattheva bhante tatiyasuttaṃ bhagavatā ‘‘dveme bhikkhave tathāgataṃ abbhācikkhanti. Katame dve, yo ca abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena ‘bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenā’ti dīpeti. Yo ca bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena ‘abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti’ dīpeti. Ime kho bhikkhave dve tathāgataṃ abbhācikkhanti. Dveme bhikkhave tathāgataṃ nābbhācikkhanti. Katame dve, yo ca abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena ‘abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenā’ti dīpeti. Yo ca bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena ‘bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenā’ti dīpeti. Ime kho bhikkhave dve tathāgataṃ nābbhācikkhantī’’ti, evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Catutthavagga, pañcamasutta

Pucchā – tattheva āvuso catutthapañcamasuttāni bhagavatā kathaṃ bhāsitāni.

Vissajjanā – tattheva bhante catutthapañcamasuttāni ‘‘dveme bhikkhave tathāgataṃ abbhācikkhanti. Katame dve, yo ca neyyatthaṃ suttantaṃ ‘nītattho suttanto’ti dīpeti, yo ca nītatthaṃ suttantaṃ ‘neyyattho suttanto’ti dīpetī’’ti, evamādinā bhagavatā bhāsitāni.

Samacittavagga, paṭhamasutta

Pucchā – samacittavagge āvuso paṭhamasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – samacittavagge bhante paṭhamasuttaṃ ‘‘asappurisabhūmiñca vo bhikkhave desessāmi sappurisabhūmiñca, taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī’’ti, evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Dutiyasutta

Pucchā – tattheva āvuso dutiyasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – tattheva bhante dutiyasuttaṃ ‘‘dvinnāhaṃ bhikkhave na suppatikāra vadāmi. Katamesaṃ dvinnaṃ, mātu ca pitu cā’’ti, evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Samacittasutta

Pucchā – tattheva āvuso pañcamaṃ samacittasuttaṃ kattha kassa kena kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ ‘‘ajjhattasaṃyojanañca āvuso puggalaṃ desessāmi bahiddhāsaṃyojanañca, taṃsuṇātha

Sādhukaṃ manasikarothā’’ti, evamādinā bhante āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ.

Ovāda

Pucchā – kathañca āvuso tattha bhagavā ovādaṃ adāsi.

Vissajjanā – tattha bhante bhagavā ‘‘tasmātiha sāriputta evaṃ sikkhitabbaṃ ‘santindriyā bhavissāma santamānasā’ti. Evañhi vo sāriputta sikkhitabba’’nti evamādinā ovādamadāsi.

‘‘Eso bhante āyasmā sāriputto pubbārāme migāramātupāsā de bhikkhūnaṃ ajjhattasaṃyojanañca puggalaṃ deseti bahiddhā saṃyojanañca’’ –

Sādhu bhante bhagavā yena āyasmā sāriputto tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāya.

Tā kho pana sāriputta devatā dasapi hutvā vīsampi hutvā tiṃsampi hutvā cattālīsampi hutvā paññāsampi hutvā saṭṭhipi hutvā āraggakoṭinitudanamattepi tiṭṭhanti, na ca aññamaññaṃ byābādhenti–

Tasmātiha sāriputta evaṃ sikkhitabbaṃ santindriyā bhavissāma santamānasā.


我来为您翻译这段巴利文：
愚人品
第二经
问：友，在愚人品中第二经世尊如何说？
答：尊者，愚人品第二经："诸比丘，这两种人诽谤如来。是哪两种？怀恶意者以瞋恚心，和信者因误解。诸比丘，这两种人诽谤如来。"如是被世尊说。
第三经
问：友，那里的第三经世尊如何说？
答：尊者，那里的第三经世尊说："诸比丘，这两种人诽谤如来。是哪两种？一种是将如来未说未语的说成'这是如来所说所语'，一种是将如来已说已语的说成'这不是如来所说所语'。诸比丘，这两种人诽谤如来。诸比丘，这两种人不诽谤如来。是哪两种？一种是将如来未说未语的说成'这不是如来所说所语'，一种是将如来已说已语的说成'这是如来所说所语'。诸比丘，这两种人不诽谤如来。"如是被世尊说。
第四品第五经
问：友，那里的第四经和第五经世尊如何说？
答：尊者，那里的第四经和第五经："诸比丘，这两种人诽谤如来。是哪两种？一种是将应解经说成'了义经'，一种是将了义经说成'应解经'。"等等，如是被世尊说。
等心品第一经
问：友，等心品第一经世尊如何说？
答：尊者，等心品第一经："诸比丘，我要为你们说非善人地和善人地，请谛听，善作意，我要说。"等等，如是被世尊说。
第二经
问：友，那里的第二经世尊如何说？
答：尊者，那里的第二经："诸比丘，对这两种人我说难以报恩。是哪两种？母亲和父亲。"等等，如是被世尊说。
等心经
问：友，那里的第五等心经在何处对谁由谁如何说？
答：尊者，在舍卫城对众多比丘："贤友们，我要说内结缚的人和外结缚的人，请谛听，善作意。"等等，如是被法将舍利弗长老说。
教诫
问：友，在那里世尊如何给与教诫？
答：尊者，在那里世尊："因此，舍利弗，应当如是学：'我们将成为寂静诸根、寂静心意。'舍利弗，你们应当如是学。"等等，如是给与教诫。
"尊者，具寿舍利弗在东园鹿子母讲堂为诸比丘说内结缚的人和外结缚的人 - "
"善哉，尊者，愿世尊前往具寿舍利弗处，以悲愍故。"
"舍利弗，那些天神，十个、二十个、三十个、四十个、五十个、六十个，都能站在针尖上，而且彼此不妨碍 - "
"因此，舍利弗，应当如是学：我们将成为寂静诸根、寂静心意。"


Parisavagga

Uttānasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena aṅguttaranikāye dukanipāte parisavagge paṭhamaṃ uttānasuttaṃ kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – paṭhamaṃ bhante uttānasuttaṃ ‘‘dvemā sikkhave parisā, katamā dve, uttānā ca parisā gambhīrā ca parisā, katamā ca bhikkhave uttānā parisā, idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ bhikkhū uddhatā honti unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatī asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā. Ayaṃ vuccati bhikkhave uttānā parisā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Soparisattaka

Etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ dvinnaṃ parisānaṃ yadidaṃ gambhīrā parisā.

Anaggavatīsutta

Pucchā – tattheva āvuso tatiyaṃ anaggavatīsuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – tattheva bhante tatiyaṃ anaggavatīsuttaṃ ‘‘dvemā bhikkhave parisā. Katamā dve, anaggavatī ca parisā aggavatī ca parisā. Katamā ca bhikkhave anaggavatī parisā, idha bhikkhave yassaṃ parisāyaṃ therā bhikkhū bāhulikā honti sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā, na vīriyaṃ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikabhassa sacchikiriyāyā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Okkācitavinītasutta

Pucchā – tattheva āvuso chaṭṭhaṃ okkācitavinītasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – tattheva bhante chaṭṭhaṃ okkācitavinītasuttaṃ ‘‘dvemā bhikkhave parisā. Katamā dve, okkācitavinītā parisā no paṭipucchāvinītā, paṭipucchā vinītā parisā no okkācitavinītā’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Puggalavagga

Asantasannivāsasutta

Pucchā – puggalavagge āvuso ekādasamaṃ asantasannivāsasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – puggalavagge bhante ekādasamaṃ asantasannivāsasuttaṃ ‘‘asantasannivāsañca vo bhikkhave desessāmi santasannivāsañca, taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Sukhavagga

Pucchā – sukhavagge pana āvuso bhagavatā kīdisī dhammadesanāyo desitā.

Vissajjanā – sukhavagge bhante bhagavatā ‘‘dvemāni bhikkhave sukhāni. Katamāni dve, gihisukhañca pabbajitasukhañca, imāni kho bhikkhave dve sukhāni. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dvinnaṃ sukhānaṃ yadidaṃ pabbajitasukha’’nti evamādikā dhammadesanāyo desitā.

Āyācanavagga

Pucchā – āyācanavagge pana āvuso bhagavatā paṭhamādīni cattāri suttāni kathaṃ bhāsitāni.

Vissajjanā – āyācanavagge bhante paṭhamādīni cattāri suttāni ‘‘saddho bhikkhave bhikkhu evaṃ sammā āyācamāno āyāceyya tādiso homi, yādisā sāriputtamoggallānā’’ti, evamādinā bhagavatā bhāsitāni.

Avaṇṇārahasutta

Pucchā – tattheva āvuso pañcamaṃ avaṇṇārahasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – tattheva bhante pañcamaṃ avaṇṇārahasuttaṃ ‘‘dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso etaṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavatī’’ti, evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Appasādanīyasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena aṅguttaranikāye dukanipāte āyācanavagge chaṭṭhaṃ appasādanīyasuttaṃ kathaṃ bhāsitaṃ.


我来为您翻译这段巴利文：
会众品
浅显经
问：友，......（略）......正等正觉者在增支部双集会众品中第一浅显经如何说？
答：尊者，第一浅显经："诸比丘，有两种会众。是哪两种？浅显的会众和深奥的会众。诸比丘，什么是浅显的会众？诸比丘，在此会众中，比丘们掉举、高慢、轻浮、多言、散乱语、失念、不正知、不专一、心散乱、诸根不护。诸比丘，这称为浅显的会众。"等等，如是被世尊说。
"诸比丘，这两种会众中，深奥的会众最上。"
无上经
问：友，那里的第三无上经世尊如何说？
答：尊者，那里的第三无上经："诸比丘，有两种会众。是哪两种？无上的会众和有上的会众。诸比丘，什么是无上的会众？诸比丘，在此会众中，长老比丘们奢侈、懈怠、退失为首、放弃远离、不发起精进以证未证、得未得、见未见。"等等，如是被世尊说。
排斥教导经
问：友，那里的第六排斥教导经世尊如何说？
答：尊者，那里的第六排斥教导经："诸比丘，有两种会众。是哪两种？以排斥教导的会众不以询问教导，以询问教导的会众不以排斥教导。"等等，如是被世尊说。
人品
非圣共住经
问：友，人品中第十一非圣共住经世尊如何说？
答：尊者，人品中第十一非圣共住经："诸比丘，我要为你们说非圣共住和圣共住，请谛听，善作意，我要说。"等等，如是被世尊说。
乐品
问：友，在乐品中世尊说了什么样的法？
答：尊者，在乐品中世尊说："诸比丘，有这两种乐。是哪两种？在家乐和出家乐。诸比丘，这是两种乐。诸比丘，这两种乐中，出家乐最上。"等等。
祈请品
问：友，在祈请品中世尊如何说前四经？
答：尊者，在祈请品中前四经："诸比丘，有信比丘如是正确祈请应如是祈请：'愿我如舍利弗、目犍连那样。'"等等，如是被世尊说。
应呵责经
问：友，那里的第五应呵责经世尊如何说？
答：尊者，那里的第五应呵责经："诸比丘，具足两法的愚人、非智者、非善人，自害其身，应受呵责，为智者所责，且生多非福。"等等，如是被世尊说。
不可信经
问：友，......（略）......正等正觉者在增支部双集祈请品中第六不可信经如何说？


Vissajjanā – chaṭṭhaṃ bhante appasādanīyasuttaṃ ‘‘dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso etaṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavati. Katamehi dvīhi, ananuvicca apariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne pasādaṃ upadaṃseti, ananuvicca apariyo gāhetvā pasādanīye ṭhāne appasādaṃ upadaṃsetī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Mātāpitusutta

Pucchā – tattheva āvuso sattamaṃ mātāpitusuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – tattheva bhante sattamaṃ mātāpitusuttaṃ ‘‘dvīsu bhikkhave micchā paṭipajjamāno bālo abyatto asappuriso etaṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hohi sānuvajjo ca viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavati. Katamesu dvīsu, mātari ca pitari cā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Tathāgatasutta

Pucchā – tattheva āvuso aṭṭhamaṃ tathāgatasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – tattheva bhante aṭṭhamaṃ tathāgatasuttaṃ ‘‘dvīsu bhikkhave micchāpaṭipajjamāno bālo abyatto asappuriso etaṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavati. Katamesu dvīsu, tathāgate ca tathāgatasāvake cā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Tikanipāta

Bālavagga, bhayasutta

Pucchā – tikanipāte pana āvuso paṭhamaṃ bhayasuttaṃ bhagavatā kattha kassa kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahulānaṃ ‘‘yāni kānici bhikkhave bhayāni uppajjanti, sabbāni tāni bālato uppajjanti no paṇḍitato. Ye keci uppaddavā uppajjanti, sabbete bālato uppajjanti no paṇḍitato. Yekeci upasaggā uppajjanti, sabbete bālato uppajjanti no paṇḍitato’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Cintīsutta

Pucchā – tattheva āvuso tatiyaṃ cintīsuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – tattheva bhante cintīsuttaṃ ‘‘tīṇimāni bhikkhave bālassa bālalakkhaṇāni bālanimittāni bālāpadānāni. Katamāni tīṇi, idha bhikkhave bālo duccintitacintī ca hoti dubbhāsitabhāsī ca dukkaṭakammakārī cā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Accayasutta

Pucchā – tattheva āvuso catutthaṃ accayasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – tattheva bhante catutthaṃ accayasuttaṃ ‘‘tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo veditabbo. Katamehi tīhi, accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ nappaṭikaroti, parassa kho pana accayaṃ desentassa yathādhammaṃ nappaṭiggaṇhātī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Malasutta

Pucchā – tattheva āvuso dasamaṃ malasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – tattheva bhante dasamaṃ malasuttaṃ ‘‘tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato tayo male appahāya yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi tīhi, dussīlo ca hoti, dussīlyamalañcassa appahīnaṃ hoti. Issukī ca hoti, issāmalañcassa appahīnaṃ hoti. Maccharī ca hoti, maccharamalañcassa appahīnaṃ hotī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Rathakāravagga, ñātasutta

Pucchā – rathakāravagge pana āvuso paṭhamaṃ ñātasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.


我来为您翻译这段巴利文：
答：尊者，第六不可信经："诸比丘，具足两法的愚人、非智者、非善人，自害其身，应受呵责，为智者所责，且生多非福。是哪两法？不观察、不深究而对不应信处生信，不观察、不深究而对应信处生不信。"等等，如是被世尊说。
父母经
问：友，那里的第七父母经世尊如何说？
答：尊者，那里的第七父母经："诸比丘，对两者邪行的愚人、非智者、非善人，自害其身，应受呵责，为智者所责，且生多非福。是哪两者？对母亲和父亲。"等等，如是被世尊说。
如来经
问：友，那里的第八如来经世尊如何说？
答：尊者，那里的第八如来经："诸比丘，对两者邪行的愚人、非智者、非善人，自害其身，应受呵责，为智者所责，且生多非福。是哪两者？对如来和如来的弟子。"等等，如是被世尊说。
三集
愚人品恐怖经
问：友，在三集中第一恐怖经世尊在何处对谁如何说？
答：尊者，在舍卫城对众多[比丘]："诸比丘，任何生起的恐怖，一切皆从愚人生起，不从智者生起。任何生起的灾难，一切皆从愚人生起，不从智者生起。任何生起的障碍，一切皆从愚人生起，不从智者生起。"等等，如是被世尊说。
思维经
问：友，那里的第三思维经世尊如何说？
答：尊者，思维经："诸比丘，有三种愚人的愚人相、愚人标志、愚人行迹。是哪三种？诸比丘，在此愚人是思维恶思维者、说恶言者、作恶行者。"等等，如是被世尊说。
过失经
问：友，那里的第四过失经世尊如何说？
答：尊者，那里的第四过失经："诸比丘，具足三法应知是愚人。是哪三法？见过失为过失而不如法忏悔，当他人陈述过失时不如法接受。"等等，如是被世尊说。
垢经
问：友，那里的第十垢经世尊如何说？
答：尊者，那里的第十垢经："诸比丘，具足三法、不断三垢者，如被带去安置于地狱。是哪三法？破戒且其破戒垢未断，嫉妒且其嫉妒垢未断，悭吝且其悭吝垢未断。"等等，如是被世尊说。
车匠品知经
问：友，在车匠品中第一知经世尊如何说？;


Vissajjanā – paṭhamaṃ bhante ñātasuttaṃ ‘‘tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato ñāto bhikkhu bahujanaahitāya paṭipanno hoti bahujana dukkhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Katamehi tīhi, ananulomike kāyakamme samādapeti, ananulomike vacīkamme samādapeti, ananulomikesu dhammesu samādapetī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Āsaṃsasutta

Pucchā – tattheva āvuso tatiyaṃ āsaṃsasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – tattheva bhante tatiyaṃ āsaṃsasuttaṃ ‘‘tayome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo nirāso āsaṃso’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Sacetanasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena aṅguttaranikāye tikanipāte rathakāravagge pañcamaṃ sacetanasuttaṃ kattha kassa kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – bārāṇasiyaṃ bhante sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ ārabbha ‘‘bhūtapubbaṃ bhikkhave rājā ahosi sacetano nāma, atha kho bhikkhave rājā sacetano rathakāraṃ āmantesi ito me samma rathakāra channaṃ māsānaṃ paccayena saṅgāmo bhavissati sakkhissasi me samma rathakāra navaṃ cakkayugaṃ kātu’’nti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Apaṇṇakasutta

Pucchā – tattheva āvuso chaṭṭhaṃ apaṇṇakasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – chaṭṭhaṃ bhante apaṇṇakasuttaṃ ‘‘tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakapaṭipadaṃ paṭipanno hoti, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṃ khayāya. Katamehi tīhi, idha bhikkhave bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti, bhojane mattaññū hoti, jāgariyamanuyutto hotī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Devalokasutta

Pucchā – tattheva āvuso aṭṭhamaṃ devalokasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – tattheva bhante aṭṭhamaṃ devalokasuttaṃ ‘‘sace vo bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ ‘‘devalokūpapattiyā āvuso samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussathā’ti. Nanu tumhe bhikkhave evaṃ puṭṭhā aṭṭīyeyyātha harāyeyyātha jiguccheyyāthā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Paṭhama pāpaṇikasutta

Pucchā – tattheva āvuso navamaṃ paṭhamapāpaṇikasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – tattheva bhante navamaṃ paṭhamapāpaṇikasuttaṃ ‘‘tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgato pāpaṇiko abhabbo anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigantuṃ, adhigataṃ vā bhogaṃ phātiṃ kātuṃ. Katamehi tīhi, idha bhikkhave pāpaṇiko pubbaṇhasamayaṃ na sakkaccaṃ kammantaṃ adhiṭṭhātī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Puggalavagga

Gilānasutta

Pucchā – puggalavagge pana āvuso dutiyaṃ gilānasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – puggalavagge bhante dutiyaṃ gilānasuttaṃ ‘‘tayome bhikkhave gilānā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo, idha bhikkhave ekacco gilāno labhanto vā sappāyāni bhojanāni alabhanto vā sappāyāni bhojanāni, labhanto vā sappāyāni bhesajjāni alabhanto vā sappāyāni bhesajjāni, labhanto vā patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ alabhanto vā patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ vuṭṭhāti tamhā ābādhā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Bahukārasutta

Pucchā – tattheva āvuso catutthaṃ bahukārasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.


我来为您翻译这段巴利文：
答：尊者，第一知经："诸比丘，具足三法的知名比丘行为多人不利，多人痛苦，为众多人的非利、不利、痛苦，为天人的[不利苦]。是哪三法？劝导不随顺的身业，劝导不随顺的语业，劝导不随顺的诸法。"等等，如是被世尊说。
希望经
问：友，那里的第三希望经世尊如何说？
答：尊者，那里的第三希望经："诸比丘，这三种人存在于世间。是哪三种？无望者、有望者。"等等，如是被世尊说。
谢且答那经
问：友，......（略）......正等正觉者在增支部三集车匠品中第五谢且答那经在何处对谁如何说？
答：尊者，在波罗奈（现今瓦拉纳西）对众多比丘："诸比丘，从前有一位名叫谢且答那的国王。诸比丘，那时谢且答那王召唤车匠说：'朋友车匠，从今以后六个月我将有战争，朋友车匠，你能否为我制作新的车轮对？'"等等，如是被世尊说。
无疑经
问：友，那里的第六无疑经世尊如何说？
答：尊者，第六无疑经："诸比丘，具足三法的比丘行无疑道，且其根源已建立以尽诸漏。是哪三法？诸比丘，在此比丘守护诸根门，于食知量，勤修觉醒。"等等，如是被世尊说。
天界经
问：友，那里的第八天界经世尊如何说？
答：尊者，那里的第八天界经："诸比丘，如果其他外道游行者如是问你们：'贤友们，你们为了生天界而在沙门乔达摩处修梵行吗？'诸比丘，你们被如是问时，岂不会厌恶、惭愧、嫌恶吗？"等等，如是被世尊说。
第一商人经
问：友，那里的第九第一商人经世尊如何说？
答：尊者，那里的第九第一商人经："诸比丘，具足三支的商人不能获得未得的财富，或使已得的财富增长。是哪三支？诸比丘，在此商人于早晨不认真从事工作。"等等，如是被世尊说。
人品
病人经
问：友，在人品中第二病人经世尊如何说？
答：尊者，人品中第二病人经："诸比丘，这三种病人存在于世间。是哪三种？诸比丘，在此某人无论得到适当的饮食或得不到适当的饮食，无论得到适当的药物或得不到适当的药物，无论得到适当的看护者或得不到适当的看护者，[都能]从那病中康复。"等等，如是被世尊说。
多所作经
问：友，那里的第四多所作经世尊如何说？


Vissajjanā – tattheva bhante catutthaṃ bahukārasuttaṃ ‘‘tayo me bhikkhave puggalā puggalassa bahukārā. Katame tayo, yaṃ bhikkhave puggalaṃ āgamma puggalo buddhaṃ saraṇaṃ gato hoti, dhammaṃ saraṇaṃ gato hoti, saṅghaṃ saraṇaṃ gato hoti. Ayaṃ bhikkhave puggalo imassa puggalassa bahukāro’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Jigucchitabbasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā jānatā passatā…pe… sammāsambuddhena aṅguttaranikāye tikanipāte puggalavagge sattamaṃ jigucchitabbasuttaṃ kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sattamaṃ bhante jigucchitabbasuttaṃ ‘‘tayome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo, atthi bhikkhave puggalo jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo, atthi bhikkhave puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo, atthi bhikkhave puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo’’ti evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā jigucchitabbo puggalo nasevitabbo nabhajitabbo na payirupāsitabbo pakāsito.

Vissajjanā – ‘‘katamo ca bhikkhave puggalo jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo. Idha bhikkhave ekacco dussīlo hoti pāpadhammo asucisaṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto, evarūpo bhikkhave puggalo jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo’’ti evamādinā bhante bhagavatā jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo puggalo pakāsito.

Pucchā – kathaṃ panāvuso tattha bhagavatā ajjhupekkhitabbo puggalo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo pakāsito.

Vissajjanā – katamo ca bhikkhave puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo, idha bhikkhave ekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo, appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukarotī’’ti evamādinā bhante bhagavatā tattha ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo puggalo pakāsito.

Pucchā – kathaṃ panāvuso tattha bhagavatā sevitabbo puggalo bhajitabbo payirupāsitabbo pakāsito.

Vissajjanā – ‘‘katamo ca bhikkhave puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo, idha bhikkhave ekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo, evarūpo bhikkhave puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo’’ti evamādinā bhante tattha bhagavatā sevitabbo puggalo bhajitabbo payirupāsitabbo pakāsito.

Gūthabhāṇīsutta

Pucchā – tattheva āvuso puggalavagge aṭṭhamaṃ gūthabhāṇīsuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – tattheva bhante puggalavagge aṭṭhamaṃ gūthabhāṇīsuttaṃ ‘‘tayo me bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo, gūthabhāṇī pupphabhāṇī madhubhāṇī’’ti evaṃ kho bhagavatā bhāsitaṃ.

Gūthabhāṇīpuggala

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā gūthabhāṇīpuggalo pakāsito.


我来为您翻译这段巴利文：
答：尊者，那里的第四多所作经："诸比丘，这三种人对人多所作。是哪三种？诸比丘，因遇到某人而使人皈依佛、皈依法、皈依僧。诸比丘，这种人对此人多所作。"等等，如是被世尊说。
应厌恶经
问：友，......（略）......正等正觉者在增支部三集人品中第七应厌恶经如何说？
答：尊者，第七应厌恶经："诸比丘，这三种人存在于世间。是哪三种？诸比丘，有应厌恶、不应亲近、不应结交、不应侍奉的人，有应舍置、不应亲近、不应结交、不应侍奉的人，有应亲近、应结交、应侍奉的人。"如是被世尊说。
问：友，其中世尊如何说明应厌恶、不应亲近、不应结交、不应侍奉的人？
答：尊者，"诸比丘，什么是应厌恶、不应亲近、不应结交、不应侍奉的人？诸比丘，在此某人破戒、恶法、不净、行为可疑、隐匿其业、非沙门而自称沙门、非梵行者而自称梵行者、内心腐败、充满欲望、如垃圾堆。诸比丘，这样的人应厌恶、不应亲近、不应结交、不应侍奉。"等等，如是世尊说明应厌恶、不应亲近、不应结交、不应侍奉的人。
问：友，其中世尊如何说明应舍置、不应亲近、不应结交、不应侍奉的人？
答："诸比丘，什么是应舍置、不应亲近、不应结交、不应侍奉的人？诸比丘，在此某人易怒、多忧恼，即使受到一点点责备也就生气、发怒、嫌恶、对抗，显露忿怒、瞋恚、不悦。"等等，如是世尊说明应舍置、不应亲近、不应结交、不应侍奉的人。
问：友，其中世尊如何说明应亲近、应结交、应侍奉的人？
答："诸比丘，什么是应亲近、应结交、应侍奉的人？诸比丘，在此某人持戒、善法。诸比丘，这样的人应亲近、应结交、应侍奉。"等等，如是世尊说明应亲近、应结交、应侍奉的人。
粪语经
问：友，那里人品中第八粪语经世尊如何说？
答：尊者，那里人品中第八粪语经："诸比丘，这三种人存在于世间。是哪三种？说粪语者、说花语者、说蜜语者。"如是被世尊说。
说粪语人
问：友，其中世尊如何说明说粪语人？


Vissajjanā – katamo ca bhikkhave puggalo gūthabhāṇī, idha bhikkhave ekacco puggalo sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagatovā pūgamajjhagatovā rājakulamajjhagatovā abhinīto sakkhipuṭṭho ‘‘ehambho purisa yaṃ jānāsi, taṃ vadehī’’ti. So ajānaṃ vā āha ‘‘jānāmī’’ti, jānaṃ vā āha ‘‘na jānāmī’’ti, apassaṃ vā āha ‘‘passāmī’’ti, passaṃ vā āha ‘‘na passāmī’’ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo gūthabhāṇīti, evaṃ kho bhante tattha bhagavatā gūthabhāṇīpuggalo pakāsito.

Pupphabhāṇīpuggala

Pucchā – kathaṃ panāvuso tattha bhagavatā pupphabhāṇīpuggalo pakāsito.

Vissajjanā – katamo ca bhikkhave puggalo pupphabhāṇī, idha bhikkhave ekacco puggalo sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagatovā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho ‘‘ehambho purisa yaṃ pajānāsi, taṃ vadehī’’ti. So ajānaṃ vā āha ‘‘na jānāmī’’ti, jānaṃ vā āha ‘‘jānāmī’’ti, apassaṃ vā āha ‘‘na passāmī’’ti, passaṃ vā āha ‘‘passāmī’’ti, iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti, ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo pupphabhāṇīti, evaṃ kho bhante tattha bhagavatā pupphabhāṇīpuggalo pakāsito.

Madhubhāṇīpuggala

Pucchā – kathaṃ panāvuso tattha bhagavatā madhubhāṇī puggalo pakāsito.

Vissajjanā – katamo ca bhikkhave puggalo madhubhāṇī, idha bhikkhave ekacco puggalo pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato

Hotīti evamādinā bhante bhagavatā tattha madhubhāṇī puggalo pakāsito.

Andhasutta

Pucchā – tattheva āvuso puggalavagge navamaṃ andhasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – tattheva bhante puggalavagge navamaṃ andhasuttaṃ ‘‘tayome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo andho ekacakkhu dvicakkhū’’ti, evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Pucchā – kīdiso āvuso puggalo tattha bhagavatā andho akkhāto.

Vissajjanā – yassa bhante bhogesu ceva dhammesu ca paññācakkhu natthi, ediso bhante puggalo tattha bhagavatā andho akkhāto.

Pucchā – kīdiso pana āvuso puggalo tattha bhagavatā ekacakkhu akkhāto.

Vissajjanā – yassa bhante bhogesuyeva paññācakkhu atthi na dhammesu. Īdiso bhante puggalo tattha bhagavatā ekacakkhu akkhāto.

Pucchā – kīdiso pana āvuso puggalo tattha bhagavatā dvicakkhu akkhāto.

Vissajjanā – yassa bhante bhogesu ceva dhammesu ca paññācakkhu atthi, īdiso bhante puggalo tattha bhagavatā dvicakkhu akkhāto.

Avakujjasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā jānatā passatā…pe… sammāsambuddhena aṅguttaranikāye tikanipāte puggalavagge dasamaṃ avakujjasuttaṃ kathaṃ bhāsitaṃ.


我来为您翻译这段巴利文：
答：诸比丘，什么是说粪语人？诸比丘，在此某人在议会中、在集会中、在亲属中、在团体中、在王宫中被带来作证人问到："来吧，人，你知道什么就说什么。"他不知而说"我知道"，知道而说"我不知道"，不见而说"我见到"，见到而说"我不见到"。如是为了自己的利益，或为了他人的利益，或为了一点物质利益而说知道的妄语。诸比丘，这称为说粪语人。如是，尊者，世尊说明说粪语人。
说花语人
问：友，其中世尊如何说明说花语人？
答：诸比丘，什么是说花语人？诸比丘，在此某人在议会中、在集会中、在亲属中、在团体中、在王宫中被带来作证人问到："来吧，人，你知道什么就说什么。"他不知而说"我不知道"，知道而说"我知道"，不见而说"我不见到"，见到而说"我见到"。如是不为了自己的利益，或为了他人的利益，或为了一点物质利益而说知道的妄语。诸比丘，这称为说花语人。如是，尊者，世尊说明说花语人。
说蜜语人
问：友，其中世尊如何说明说蜜语人？
答：诸比丘，什么是说蜜语人？诸比丘，在此某人断除粗恶语，远离粗恶语。如是等等，尊者，世尊说明说蜜语人。
盲人经
问：友，那里人品中第九盲人经世尊如何说？
答：尊者，那里人品中第九盲人经："诸比丘，这三种人存在于世间。是哪三种？盲人、独眼人、双眼人。"如是，尊者，被世尊说。
问：友，其中世尊说谁是盲人？
答：尊者，于财物和于法都无慧眼者，这样的人被世尊说为盲人。
问：友，其中世尊说谁是独眼人？
答：尊者，仅于财物有慧眼而于法无慧眼者，这样的人被世尊说为独眼人。
问：友，其中世尊说谁是双眼人？
答：尊者，于财物和于法都有慧眼者，这样的人被世尊说为双眼人。
倒覆经
问：友，......（略）......正等正觉者在增支部三集人品中第十倒覆经如何说？


Vissajjanā – dasamaṃ bhante avakujjasuttaṃ ‘‘tayo me bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo, avakujjapañño puggalo ucchaṅgapañño puggalo puthupañño puggalo. Katamo ca bhikkhave avakujjapañño puggalo. Idha bhikkhave ekacco puggalo ārāmaṃ gantā hoti abhikkhaṇaṃ bhikkhūnaṃ santike dhammassavanāya, tassa bhikkhū dhammaṃ desentiādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti. So tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya nevādiṃ manasikaroti, na majjhaṃ manasikaroti, na pariyosānaṃ manasikaroti, vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya nevādiṃ manasikaroti, na majjhaṃ manasikaroti, na pariyosānaṃ manasikarotī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Devadūtavagga, sabrahmakasutta

Pucchā – devadūtavagge pana āvuso paṭhamaṃ sabrahmakasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – devadūtavagge bhante paṭhamaṃ sabrahmakasuttaṃ ‘‘sabrahmakāni bhikkhave tāni kulāni, yesaṃ puttānaṃ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. Sapubbacariyakāni bhikkhave tāni kulāni, yesaṃ puttānaṃ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. Āhuneyyāni bhikkhave tāni kulāni, yesaṃ puttānaṃ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. Brahmāti bhikkhave mātāpitūnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Pubbācariyāti bhikkhave mātāpitūnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Āhuneyyāti bhikkhave etaṃ mātāpitūnaṃ adhivacanaṃ. Taṃ kissa hetu, bahukārā bhikkhave mātāpitaro puttānaṃ āpādakā posakā imassa lokassa dassetāro’’ti, evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Brahmāti mātāpitaro, pubbācariyāti vuccare;

Āhuneyyā ca puttānaṃ, pajāya anukampakā;

Tasmā hi ne namasseyya, sakkareyya ca paṇḍito;

Annena atha pānena, vatthena sayanena ca;

Ucchādanena nhāpanena, pādānaṃ dhovanena ca;

Tāya naṃ pāricariyāya, mātāpitūsu paṇḍitā.

Idheva naṃ pasaṃsanti, pecca sagge pamodatīti –

Pucchā – tattheva āvuso pañcamaṃ hatthakasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – pañcamaṃ bhante hatthakasuttaṃ āḷaviyaṃ hatthakaṃ āḷavakaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Hatthako bhante āḷavako bhagavantaṃ etadavoca ‘‘kacci bhante bhagavā sukhamasayitthā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘evaṃ kumāra sukhamasayittha ye ca pana loke sukhaṃ senti, ahaṃ tesaṃ aññataro’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

‘‘Kacci bhante bhagavā sukhamasayittha’’.

‘‘Evaṃ kumāra sukhamasayittha, ye ca pana loke sukhaṃ senti, ahaṃ tesaṃ aññataro’’.

‘‘Evaṃ kumāra sukhamasayittha, ye ca pana loke sukhaṃ senti, ahaṃ tesaṃ aññataro’’.

‘‘Sabbadā ve sukhaṃ seti,

Brāhmaṇo parinibbuto;

Yo na limpati kāmesu,

Sītibhūto nirūpadhi;

Sabbā āsattiyo chetvā,

Vineyya hadaye daraṃ;

Upasanto sukhaṃ seti;

Santiṃ pappuyya cetaso’’ hu –

Devadūtasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena aṅguttaranikāye tikanipāte devadūtavagge chaṭṭhaṃ devadūtasuttaṃ kathaṃ bhāsitaṃ.


我来为您翻译这段巴利文：
答：尊者，第十倒覆经："诸比丘，这三种人存在于世间。是哪三种？倒覆慧人、膝上慧人、广慧人。诸比丘，什么是倒覆慧人？诸比丘，在此某人常去僧园听比丘说法，比丘们为他说法，初善、中善、后善，有义有文，显示完全圆满清净的梵行。他坐在座位上时，对那开示既不作意开始，不作意中间，不作意结尾，从座位起来后，对那开示也不作意开始，不作意中间，不作意结尾。"等等，如是被世尊说。
天使品有梵经
问：友，在天使品中第一有梵经世尊如何说？
答：尊者，天使品第一有梵经："诸比丘，那些子女在家中尊敬父母的家庭是有梵的。诸比丘，那些子女在家中尊敬父母的家庭是有最初导师的。诸比丘，那些子女在家中尊敬父母的家庭是应供养的。诸比丘，'梵'是父母的同义语。诸比丘，'最初导师'是父母的同义语。诸比丘，'应供养'是父母的同义语。这是什么原因？诸比丘，父母对子女多所作为，是生育者、养育者、显示此世间者。"如是，尊者，被世尊说。
父母为梵天，称为最初师；
应供养子女，怜悯诸后裔；
是故智者应，礼敬并供养；
以食并饮料，衣服与卧具；
涂身并沐浴，以及洗足等；
以此诸侍奉，父母智者们。
现世得称赞，来世生天乐。
问：友，那里的第五诃德卡经世尊如何说？
答：尊者，第五诃德卡经是对阿拉维的诃德卡说的。尊者，阿拉维的诃德卡对世尊如是说："尊者，世尊睡得安乐吗？"尊者，在那事中："是的，童子，我睡得安乐。在世间安乐而眠的人中，我是其中之一。"等等，如是被世尊说。
"尊者，世尊睡得安乐吗？"
"是的，童子，我睡得安乐。在世间安乐而眠的人中，我是其中之一。"
"是的，童子，我睡得安乐。在世间安乐而眠的人中，我是其中之一。"
"婆罗门常安眠，已证般涅槃；
不染着诸欲，清凉无依取；
断一切执着，除去心忧虑；
寂静得安眠，证得心平安。"
天使经
问：友，......（略）......正等正觉者在增支部三集天使品中第六天使经如何说？


Vissajjanā – chaṭṭhaṃ bhante devadūtasuttaṃ ‘‘tīṇimāni bhikkhave devadūtāni. Katamāni tīṇi, idha bhikkhave ekacco kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati. So kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Tamenaṃ bhikkhave nirayapālā nānābāhāsu gahetvā yamassa rañño dassenti-ayaṃ deva puriso amatteyyo apetteyyo asāmañño abrahmañño, na kule jeṭṭhapacāyī, imassa devo daṇḍaṃ paṇetū’’ti. Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā yamassa rañño paṭhamadevadūta samanuyuñjanā pakāsitā.

Vissajjanā – tamenaṃ bhikkhave yamo rājā paṭhamaṃ devadūtaṃ samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati ‘‘ambho purisa na tvaṃ addasa manussesu paṭhamaṃ devadūtaṃ pātubhūta’’nti evamādinā bhante tattha bhagavatā yamassa rañño paṭhamadevadūtasamanuyuñjanā pakāsitā.

‘‘Ambho purisa na tvaṃ addasa manussesu paṭhamaṃ devadūtaṃ pātubhūtaṃ’’.

Dutiya devadūta

Pucchā – kathaṃ panāvuso tattha bhagavatā yamassa rañño dutiyadevadūta samanuyuñjanā pakāsitā.

Vissajjanā – tamenaṃ bhikkhave yamo rājā paṭhamaṃ devadūtaṃ samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā dutiyaṃ devadūtaṃ samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati ‘‘ambho purisa na tvaṃ addasa manussesu dutiyaṃ devadūtaṃ pātubhūta’’nti evamādinā bhante tattha bhagavatā yamassa rañño dutiyā devadūtasamanuyuñjanā pakāsitā.

‘‘Ambho purisa na tvaṃ addasa manussesu dutiya devadūtaṃ pātubhūtaṃ’’.

‘‘Ambho purisa na tvaṃ addasa manussesu itthīṃ vā purisaṃ vā ābādhikaṃ dukkhitaṃ bāḷhagilānaṃ sake muttakarīse palipannaṃ semānaṃ aññehi vuṭṭhāpiyamānaṃ aññehi saṃvesiyamānaṃ’’ –

Tatiya devadūta

Pucchā – kathaṃ panāvuso tattha bhagavatā yamassa rañño tatiyadevadūta samanuyuñjanā pakāsitā.

Vissajjanā – tamenaṃ bhikkhave yamo rājā dutiyaṃ devadūtaṃ samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā tatiyaṃ devadūtaṃ samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati ‘‘ambho purisa natvaṃ manussesu tatiyaṃ devadūtaṃ pātubhūtanti’’ evamādinā bhante tattha bhagavatā yamassa rañño tatiyā devadūtasamanuyuñjanā pakāsitā.

‘‘Ambho purisa na tvaṃ addasa manussesu tatiyaṃ devadūtaṃ pātubhūtaṃ’’.

‘‘Ambho purisa na tvaṃ addasa manussesu itthiṃ vā purisaṃ vā ekāhamataṃ vā dvīhamataṃ vā tīhamataṃ vā uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakajātaṃ’’ –

‘‘Nāsakkhissaṃ bhante pamādassaṃ bhante’’ –

Pucchā – kathaṃ panāvuso tattha bhagavatā nerayikassa sattassa niraya dukkhapaṭisaṃvedanā pakāsitā.


我来为您翻译这段巴利文：
答：尊者，第六天使经："诸比丘，有这三种天使。是哪三种？诸比丘，在此某人以身行恶行，以语行恶行，以意行恶行。他以身行恶行，以语行恶行，以意行恶行后，身坏命终生于恶趣、堕处、地狱。诸比丘，那时狱卒抓住他的手臂带到阎魔王面前[说]：'天神，此人不敬母、不敬父、不敬沙门、不敬婆罗门、不尊敬家中长者，愿天神对他施以惩罚。'"如是，尊者，被世尊说。
问：友，其中世尊如何说明阎魔王第一天使的审问？
答：尊者，"诸比丘，阎魔王审问、详究、询问第一天使：'喂，人，你没有见到人间出现第一天使吗？'"等等，如是世尊说明阎魔王第一天使的审问。
"喂，人，你没有见到人间出现第一天使吗？"
第二天使
问：友，其中世尊如何说明阎魔王第二天使的审问？
答：尊者，"诸比丘，阎魔王审问、详究、询问第一天使后，审问、详究、询问第二天使：'喂，人，你没有见到人间出现第二天使吗？'"等等，如是世尊说明阎魔王第二天使的审问。
"喂，人，你没有见到人间出现第二天使吗？"
"喂，人，你没有见到人间有男人或女人生病、痛苦、重病，躺在自己的大小便中，需要他人扶起，需要他人安置吗？"
第三天使
问：友，其中世尊如何说明阎魔王第三天使的审问？
答：尊者，"诸比丘，阎魔王审问、详究、询问第二天使后，审问、详究、询问第三天使：'喂，人，你没有见到人间出现第三天使吗？'"等等，如是世尊说明阎魔王第三天使的审问。
"喂，人，你没有见到人间出现第三天使吗？"
"喂，人，你没有见到人间有男人或女人死去一日、二日或三日，身体肿胀、发青、生脓吗？"
"尊者，我不能[修行]，我放逸了，尊者。"
问：友，其中世尊如何说明地狱众生感受地狱之苦？


Vissajjanā – tamenaṃ bhikkhave ‘‘yamo rājā tatiyaṃ devadūtaṃ samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā tuṇhī hoti. Tamenaṃ bhikkhave nirayapālā pañcavidhabandhanaṃ nāma kāraṇaṃ karonti, tattaṃ ayokhilaṃ hatthe gamenti, tattaṃ ayokhilaṃ dutiyasmiṃ hatthe gamenti, tattaṃ ayokhilaṃ pāde gamenti, tattaṃ ayokhilaṃ dutiyasmiṃ pāde gamenti, tattaṃ ayokhilaṃ majjheurasmiṃ gamenti. So tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayati, na ca tāva kālaṃ karoti, yāva na taṃ pāpakammaṃ byantīhotī’’ti evamādinā bhante tattha bhagavatā nerayikassa nirayadukkhapaṭisaṃvedanā pakāsitā.

Saṃvejanīyakathā

Pucchā – kathaṃ panāvuso tattha bhagavatā saṃvejanīyakathā kathitā.

Vissajjanā – bhūtapubbaṃ bhikkhave yamassa rañño etadahosi ‘‘ye kira bho loke pāpakāni kammāni karonti, te evarūpā vividhā kammakaraṇā karīyanti, ahovatāhaṃ manussattaṃ labheyyaṃ, tathāgato ca loke uppajjeyya arahaṃ sammāsambuddho’’ti evamādinā bhante tattha bhagavatā saṃvejanīyakathā kathitā.

‘‘Ye kira bho loke pāpakāni kammāni karonti’’.

‘‘Coditā devadūtehi, ye pamajjanti māṇavā;

Te dīgharattaṃ socanti, hīnakāyūpagā narā.

Ye ca kho devadūtehi, santo sappurisā idha;

Coditā na pamajjanti, ariyadhamme kudācanaṃ.

Upādāne bhayaṃ disvā, jātimaraṇasambhave;

Anupādā vimuccanti, jātimaraṇasaṅkhaye.

Te appamattā sukhino, diṭṭhadhammābhinibbutā;

Sabbaverabhayātītā, sabbadukkhaṃ upaccaguṃ’’ hu –

Catumahārājasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena aṅguttaranikāye tikanipāte devadūtavagge aṭṭhamaṃ catumahārājasuttaṃ kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – aṭṭhamaṃ bhante catumahārājasuttaṃ ‘‘aṭṭhamiyaṃ bhikkhave pakkhassa catunnaṃ mahārājānaṃ amaccā pārisajjā imaṃ lokaṃ anuvicaranti kacci bahū manussā manussesu matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhapacāyino, uposathaṃ upavasanti paṭijāgaronti, puññāni karontī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Appakā kho mārisā manussā manussesu matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhapacāyino, uposathaṃ upavasanti paṭijāgaronti, puññāni karonti.

‘‘Dibbā vata bho kāyā parihāyissanti, paripūrissanti asura kāyā’’ –

Bahū kho mārisā manussā manussesu matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhapacāyino, uposathaṃ upavasanti paṭijāgaronti, puññāni karonti.

‘‘Dibbā vata bho kāyā paripūrissanti, parihāyissanti asura kāyā’’ –

Ādhipateyyāsutta

Pucchā – tattheva āvuso dasamaṃ ādhipateyyasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – tattheva bhante dasamaṃ ādhipateyyasuttaṃ ‘‘tīṇimāni bhikkhave ādhipateyyāni. Katamāni tīṇi, attādhipateyyaṃ lokādhipateyyaṃ dhammādhipateyyaṃ. Katamañca bhikkhave attādhipateyyaṃ, idha bhikkhave bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Brāhmaṇavagga, paribbājakasutta

Pucchā – brāhmaṇavagge āvuso catutthaṃ paribbājakasuttaṃ bhagavatā kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.


我来为您翻译这段巴利文：
答：尊者，"诸比丘，阎魔王审问、详究、询问第三天使后即沉默。诸比丘，那时狱卒对他施以五重束缚之刑，将炽热铁钉刺入一手，将炽热铁钉刺入第二手，将炽热铁钉刺入一足，将炽热铁钉刺入第二足，将炽热铁钉刺入胸腹中央。他在那里感受剧烈、激烈、尖锐、痛苦的感受，但不会死亡，直到其恶业未尽。"等等，如是世尊说明地狱众生感受地狱之苦。
警诫语
问：友，其中世尊如何说警诫语？
答：尊者，"诸比丘，从前阎魔王如是思维：'诸位，在世间造作恶业的人们，他们要受如此种种刑罚。啊！愿我得人身，如来、应供、正等正觉出现于世。'"等等，如是世尊说警诫语。
"诸位，在世间造作恶业的人们。"
"为天使所督促，放逸的青年们；
堕入下等身，长久受忧愁。
此世诸善人，圣者被天使；
督促不放逸，永不离圣法。
见取着生怖，生死所生起；
无取得解脱，生死灭尽时。
彼等不放逸，安乐现法寂；
超越一切怖，度脱诸苦恼。"
四大王经
问：友，......（略）......正等正觉者在增支部三集天使品中第八四大王经如何说？
答：尊者，第八四大王经："诸比丘，在月的第八日，四大王的大臣、随从巡行此世间[观察]：'在人间是否有许多人敬母、敬父、敬沙门、敬婆罗门、尊敬家中长者，持守布萨，警醒，作诸福业？'"等等，如是被世尊说。
"贵友，在人间少有人敬母、敬父、敬沙门、敬婆罗门、尊敬家中长者，持守布萨，警醒，作诸福业。"
"诸位，天众将减少，阿修罗众将增多。"
"贵友，在人间多有人敬母、敬父、敬沙门、敬婆罗门、尊敬家中长者，持守布萨，警醒，作诸福业。"
"诸位，天众将增多，阿修罗众将减少。"
增上经
问：友，那里的第十增上经世尊如何说？
答：尊者，那里的第十增上经："诸比丘，有这三种增上。是哪三种？自增上、世间增上、法增上。诸比丘，什么是自增上？诸比丘，在此比丘到林中或树下或空闲处如是思维。"等等，如是被世尊说。
婆罗门品游行者经
问：友，在婆罗门品中第四游行者经世尊对谁因何事如何说？


Vissajjanā – brāhmaṇavagge bhante catutthaṃ paribbājakasuttaṃ aññataraṃ brāhmaṇa paribbājakaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Aññataro bhante brāhmaṇaparibbājako bhagavantaṃ etadavoca ‘‘sanniṭṭhiko dhammo sandiṭṭhiko dhammoti bho gotama vuccati, kittāvatānu kho bho gotama sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘ratto kho brāhmaṇa rāgena abhibhūto pariyādinnacitto attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhaya byābādhāyapi ceteti, cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti, rāge pahīne nevattabyābādhāyapi ceteti, naparabyābādhāyapi ceteti, naubhayabyābādhāyapi ceteti, nacetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedetī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Vacchagottasutta

Pucchā – tattheva āvuso sattamaṃ vacchagottasuttaṃ bhagavatā kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sattamaṃ bhante vacchagottasuttaṃ vacchagottaṃ paribbājakaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Vacchagotto bhante paribbājako bhagavantaṃ etadavoca ‘‘sutaṃ metaṃ bho gotama samaṇo gotamo evamāha ‘‘mayhameva dānaṃ dātabbaṃ, nāññesaṃ dānaṃ dātabba. (Peyyāla) anabbhakkhā tukāmāhi mayaṃ bhavantaṃ gotama’’nti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘ye te vaccha evamāhaṃsu samaṇo gotamo evamāha mayhameva dānaṃ dātabbaṃ, nāññesaṃ dātabba’’nti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Saṅgāravasutta

Pucchā – tattheva āvuso dasamaṃ saṅgāravasuttaṃ bhagavatā kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – dasamaṃ bhante saṅgāravasuttaṃ saṅgāravaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Saṅgāravo bhante brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca ‘‘mayamassu bho gotama brāhmaṇā nāma yaññaṃ yajāmapi yajāpemapi, tatra bho gotama yo ceva yajati yo ca yajāpeti, sabbe te anekasārīrikaṃ puññappaṭipadaṃ paṭipannā honti, yadidaṃ yaññādhikaraṇaṃ, yopanāyaṃ bho gotama yassa vā kulā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito ekamattānaṃ dameti, ekamattānaṃ sameti, ekamattānaṃ parinibbāpeti, evamassāyaṃ ekasārīrikaṃ puññappaṭipadaṃ paṭipanno hoti, yadidaṃ pabbajjādhikaraṇa’’nti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘tenahi brāhmaṇa taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya, tathā naṃ byākareyyāsī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

‘‘Iccāyapi bho gotama evaṃ bhante anekasārīrikā puññappaṭipadā hoti’’ –

Pucchā – tattheva āvuso dutiya anusandhimhi bhagavatā kīdisī dhammadesanā desitā.

Vissajjanā – tattheva bhante dutiye anusandhimhi tividhā pāṭihāriyā paṭisaṃyuttā dhammadesanā bhagavatā desitā.

‘‘Seyyathāpi bhavaṃ gotamo bhavañcānando, ete me pujjā ete me pāsaṃsā’’ –

‘‘Seyyathāpi bhavaṃ gotamo bhavañcānando, ete me pujjā ete me pāsaṃsā’’ –

Mahāvagga, venāgapurasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena aṅguttaranikāye tikanimāte mahāvagge tatiyaṃ venāgapurasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.


我来为您翻译这段巴利文：
答：尊者，婆罗门品中第四游行者经是对某位婆罗门游行者说的。尊者，某位婆罗门游行者对世尊如是说："乔达摩先生，人们说'现见法、现见法'，乔达摩先生，如何是现见法、即时、来见、引导、智者各自证知？"尊者，因此事："婆罗门，被贪染所染、所制伏、心被占据者，思维自害，思维害他，思维两害，感受心的苦忧。贪染已断，不思维自害，不思维害他，不思维两害，不感受心的苦忧。"等等，如是被世尊说。
婆蹉种经
问：友，那里的第七婆蹉种经世尊对谁因何事如何说？
答：尊者，第七婆蹉种经是对婆蹉种游行者说的。尊者，婆蹉种游行者对世尊如是说："乔达摩先生，我听说沙门乔达摩如是说'只应布施给我，不应布施给其他人。（中略）我们不愿诽谤尊敬的乔达摩。'"尊者，因此事："婆蹉，那些人这样说'沙门乔达摩如是说只应布施给我，不应布施给其他人。'"等等，如是被世尊说。
僧伽罗婆经
问：友，那里的第十僧伽罗婆经世尊对


Vissajjanā – kosalesu bhante venāgapure nāma brāhmaṇānaṃ gāme venāgapurikaṃ vacchagottaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Venāgapuriko bhante vacchagotto brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca ‘‘acchariyaṃ bho gotama, abbhutaṃ bho gotama, yāvañcidaṃ bhoto gotamassa vippasannāni indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto (peyyāla) evarūpānaṃ nūna bhavaṃ gotamo uccāsayana mahāsayanānaṃ nikāmalābhī akicchalābhī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘yāni kho pana tāni brāhmaṇa uccāsayana mahāsayanāni. Seyyathidaṃ, āsandi pallaṅko gonako cittako paṭikā paṭalikā tūlikā vikatikā uddalomī ekantalomī kaṭṭissaṃ koseyyaṃ kuṭṭakaṃ hatthattharaṃ assattharaṃ rathattharaṃ ajinappaveṇī kadalimigapavarapaccattharaṇaṃ sauttaracchadaṃ ubhatolohitakūpadhānaṃ. Dullabhāni tāni pabbajitānaṃ, laddhā ca pana nakappantī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

‘‘Acchariyaṃ bho gotama abbhutaṃ bho gotama’’.

Dibba uccāsayanamahāsayana

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā dibbaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ desitaṃ.

Vissajjanā – idhāhaṃ brāhmaṇa yaṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharāmi, so pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisāmi, so pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto vanantaññeva pavisāmīti evamādinā bhante tattha bhagavatā dibbaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ desitaṃ.

Brahma uccāsayanamahāsayana

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā brahmaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ desitaṃ.

Vissajjanā – idhāhaṃ brāhmaṇaṃ yaṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharāmi, so pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisāmīti evamādinā bhante tattha bhagavatā brahmauccāsayanamahāsayanaṃ desitaṃ.

Katamaṃ pana taṃ bho gotama brahmauccāsayanamahāsayanaṃ.

Ariya uccāsayanamahāsayana

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā ariyaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ desitaṃ.

Vissajjanā – idhāhaṃ brāhmaṇa yaṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharāmi, so pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisāmi. So pacchābhattaṃ piṇḍapāta paṭikkanto vanantaññeva pavisāmīti evamādinā bhante tattha bhagavatā ariyaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ desitaṃ.

Pucchā – tattheva āvuso mahāvagge pañcamaṃ kesamuttisuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – kosalesu bhante kesamuttenāma kālāmānaṃ nigame kesamuttiye kālāme ārabbha bhāsitaṃ. Kesamuttiyā bhante kālāmā bhagavantaṃ etadavocuṃ ‘‘santi bhante eke samaṇa brāhmaṇā kesamuttaṃ āgacchanti, te sakaṃyeva vādaṃ dīpenti, jotenti, parappavādaṃ pana khuṃsenti vambhenti paribhavanti, omakkhiṃ karonti, aparepi bhante eke samaṇabrāhmaṇā kesamuttaṃ āgacchanti, tepi sakaṃyeva vādaṃ dīpenti jotenti, parappavādaṃ pana khuṃsenti vambhenti paribhavanti, omakkhiṃ karonti. Tesaṃ no bhante amhākaṃ hoteva kaṅkhā, hoti vicikicchā ko su nāma imesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ āha, ko musā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘alañhi vo kālāmā kaṅkhituṃ alaṃ vicikicchituṃ, kaṅkhīyeva pana vo ṭhāne vicikicchā uppannā’’ti eva mādinā bhagavatā bhāsitaṃ.


我来为您翻译这段巴利文：
答：尊者，在拘萨罗国维那伽城婆罗门村，对维那伽城的婆蹉种婆罗门说。尊者，维那伽城的婆蹉种婆罗门对世尊如是说："奇哉，乔达摩先生！未曾有，乔达摩先生！尊者乔达摩的诸根如此清净，肤色如此清净光洁。（中略）尊者乔达摩必定常得高床大床，易得无难。"尊者，因此事："婆罗门，那些高床大床，即：长椅、卧床、长毛毯、彩色毯、白毯、花毯、棉褥、绣花毯、两面毛毯、单面毛毯、丝毯、丝绸毯、毛毯、象毯、马毯、车毯、黑羚羊皮毯、褐色鹿皮最上等床、有顶盖、两边红枕。这些出家人难得，得到了也不适合。"等等，如是被世尊说。
"奇哉，乔达摩先生！未曾有，乔达摩先生！"
天的高床大床
问：友，其中世尊如何说天的高床大床？
答：尊者，"婆罗门，我在此依止某村或镇而住，晨早着衣持钵入该村或镇乞食。食后从乞食回来，我进入林中。"等等，如是世尊说天的高床大床。
梵的高床大床
问：友，其中世尊如何说梵的高床大床？
答：尊者，"婆罗门，我在此依止某村或镇而住，晨早着衣持钵入该村或镇乞食。"等等，如是世尊说梵的高床大床。
"乔达摩先生，什么是梵的高床大床？"
圣的高床大床
问：友，其中世尊如何说圣的高床大床？
答：尊者，"婆罗门，我在此依止某村或镇而住，晨早着衣持钵入该村或镇乞食。食后从乞食回来，我进入林中。"等等，如是世尊说圣的高床大床。
问：友，那里大品第五羯舍子经世尊在何处对谁因何事如何说？
答：尊者，在拘萨罗国羯舍子镇，对羯舍子的迦蓝族人说。尊者，羯舍子的迦蓝族人对世尊如是说："尊者，有些沙门、婆罗门来到羯舍子，他们只阐明、显示自己的学说，而诋毁、轻蔑、贬低、侮辱他人的学说。尊者，另有些沙门、婆罗门来到羯舍子，他们也只阐明、显示自己的学说，而诋毁、轻蔑、贬低、侮辱他人的学说。尊者，我们对此生疑惑、犹豫：这些尊敬的沙门、婆罗门中，谁说真实，谁说虚妄？"尊者，因此事："迦蓝族人，你们足以生疑，足以犹豫，在应疑处生起了犹豫。"等等，如是被世尊说。


Uposatasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena aṅguttaranikāye tikanipāte mahāvagge dasamaṃ uposathasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante visākhaṃ migāramātaraṃ ārabbha ‘‘tayo kho me visākhe uposathā. Katame tayo. Gopālakuposatho nigaṇṭhuposatho ariyuposatho’’ti evaṃ kho bhagavatā bhāsitaṃ.

Handa kuto nu tvaṃ visākhe āgacchasi divā divassa.

‘‘Tayo kho me visākhe uposathā. Katame tayo, gopālakuposatho nigaṇṭhuposatho ariyuposatho’’ –

Gopālakaupuggala

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā gopālakuposatho pakāsito.

Vissajjanā – kathañca visākhe gopālakuposatho hoti, seyyathāpi visākhe gopālako sāyanhasamaye sāmikānaṃ gāvo niyyātetvā iti paṭisañcikkhati ‘‘ajja kho gāvo amukasmiñca amukasmiñca padese cariṃsu, amukasmiñca amukasmiñca padese pānīyāni piviṃsu.

Sve dāni gāvo amukasmiñca amukasmiñca padese carissanti, amukasmiñca amukasmiñca padese pānīyāni pivissantī’’ti evamādinā bhante tattha bhagavatā gopālakuposatho pakāsito.

Nigaṇṭhaupuggala

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā nigaṇṭhuposatho pakāsito.

Vissajjanā – kathañca visākhe nigaṇṭhuposatho hoti, atthi visākhe nigaṇṭhānāma samaṇajātikā, te sāvakaṃ evaṃ samādapenti, ‘‘ehitvaṃ ambhopurisa ye puratthimāya disāya pāṇā paraṃ yojanasataṃ, tesu daṇḍaṃ nikkhipāhi, ye pacchimāya disāya. Ye uttarāya disāya. Ye dakkhiṇāya disāya pāṇā paraṃ yojanasataṃ, tesu daṇḍaṃ nikkhipāhī’’ti evamādinā bhante tattha bhagavatā nigaṇṭhuposatho pakāsito.

Ehi tvaṃ ambho purisa.

Ehi tvaṃ ambho purisa sabbacelāni nikkhipitvā evaṃ vadehi.

Nāhaṃ kvacani kassaci kiñcanatasmiṃ, na ca mama kvacani katthaci kiñcana tatthi.

Ariyā uposatho

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā ariyuposatho vitthārena vibhajitvā pakāsito.

Vissajjanā – kathañca visākhe ariyuposatho hoti, upakkiliṭṭhassa visākhe cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. Kathañca visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. Idha visākhe ariyasāvako tathāgataṃ anussarati ‘‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’’ti. Tassa tathāgataṃ anussarato cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyantīti evamādinā bhante tattha bhagavatā ariyo uposatho vitthāretvā pakāsito.

Pucchā – evaṃ upavutthassa pana āvuso ariyuposathassa kathaṃ mahapphalatā mahānisaṃsatā vuttā bhagavatā.

Vissajjanā – kīvamahapphalā hoti, kīvamahānisaṃso, kīvamahājutiko, kīvamahāvipphāro, seyyathāpi visākhe yo imesaṃ soḷasannaṃ mahājanapadānaṃ pahūtarattajanapadānaṃ issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāreyya, seyyathidaṃ ‘‘aṅgānaṃ magadhānaṃ kāsīnaṃ kosalānaṃ vajjīnaṃ mallānaṃ cetīnaṃ vaṅgānaṃ kurūnaṃ pañcālānaṃ macchānaṃ sūrasenānaṃ assakānaṃ avantīnaṃ gandhārānaṃ kambojānaṃ, aṭṭhaṅgasamannāgatassa uposathassa etaṃ kalaṃ nāgghati soḷasi’’nti evamādinā bhante tattha bhagavatā evaṃ upavutthassa ariyuposathassa mahapphalatā mahānisaṃsatā vuttā.


我来为您翻译这段巴利文：
布萨经
问：友，......（略）......正等正觉者在增支部三集大品中第十布萨经在何处对谁如何说？
答：尊者，在舍卫城对毗舍佉弥迦罗之母说："毗舍佉，有三种布萨。是哪三种？牧牛人布萨、尼乾布萨、圣布萨。"如是被世尊说。
"来！毗舍佉，你这大白天从哪里来？"
"毗舍佉，有三种布萨。是哪三种？牧牛人布萨、尼乾布萨、圣布萨。"
牧牛人布萨
问：友，其中世尊如何说明牧牛人布萨？
答：尊者，"毗舍佉，怎样是牧牛人布萨？毗舍佉，譬如牧牛人在傍晚将牛交还主人后，如是思维：'今天牛在某处某处吃草，在某处某处喝水。明天牛将在某处某处吃草，在某处某处喝水。'"等等，如是世尊说明牧牛人布萨。
尼乾布萨
问：友，其中世尊如何说明尼乾布萨？
答：尊者，"毗舍佉，怎样是尼乾布萨？毗舍佉，有称为尼乾的沙门种类，他们如是教导弟子：'来吧，人，对东方百由旬内的生命放下杖，对西方、对北方、对南方百由旬内的生命放下杖。'"等等，如是世尊说明尼乾布萨。
"来吧，人。"
"来吧，人，脱掉所有衣服后如是说：'我在任何处对任何人都没有任何所有，在任何处任何地方也没有任何东西是我的。'"
圣布萨
问：友，其中世尊如何详细分别说明圣布萨？
答：尊者，"毗舍佉，怎样是圣布萨？毗舍佉，染污心通过努力得以清净。毗舍佉，怎样染污心通过努力得以清净？在此，毗舍佉，圣弟子忆念如来：'世尊是阿罗汉、正等正觉、明行具足、善逝、世间解、无上士调御丈夫、天人师、佛、世尊。'当他忆念如来时，心变得清净，喜悦生起，心的染污得以断除。"等等，如是世尊详细说明圣布萨。
问：友，如是持守圣布萨，世尊说有何大果大利？
答：尊者，"毗舍佉，有多大果？有多大利？有多大光辉？有多大广大？毗舍佉，譬如若有人统治这十六大国丰富的领土，即：鸯伽、摩揭陀、迦尸、拘萨罗、跋耆、末罗、支提、盎伽、俱卢、般遮罗、婆蹉、首罗先那、阿湿摩迦、阿槃提、犍陀罗、剑浮阇，也不及持八支布萨的十六分之一。"等等，如是世尊说如是持守圣布萨的大果大利。


Ānandavagga

Ājīvakasutta

Pucchā – aṅguttaranikāye āvuso tikanipāte ānandavagge dutiyaṃ ājīvakasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – kosambiyaṃ bhante aññataraṃ ājīvakasāvakaṃ gahapatiṃ ārabbha āyasmatā ānandattherena dhammabhaṇḍāgārikena bhāsitaṃ. Aññataro bhante ājīvakasāvako gahapati āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca ‘‘kesaṃ no bhante ānanda dhammo svākkhāto, ke loke suppaṭipannā, ke loke sukatā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘tena hi gahapati taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya, tathā naṃ byākareyyāsī’’ti evamādinā āyasmatā ānandattherena dhammabhaṇḍāgārikena bhāsitaṃ.

‘‘Kesaṃ no bhante ānanda dhammo svākkhāto, ke loke suppaṭipannā, ke loke sukatā’’.

‘‘Taṃ kiṃ maññasi gahapati’’ –

‘‘Iti kho gahapati tayāvetaṃ byākataṃ’’ –

‘‘Abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante, seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya’’ –

Gandhajātasutta

Pucchā – tattheva āvuso navamaṃ gandhajātasuttaṃ bhagavatā kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – āyasmantaṃ bhante ānandaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante ānando bhagavantaṃ etadavoca ‘‘tīṇimāni bhante gandhajātāni, yesaṃ anuvātaṃyeva gandho gacchati no paṭivātaṃ…pe… atthi nu kho bhante kiñci gandhajātaṃ, yassa anuvātampi gandho gacchati paṭivātampi gandho gacchati, anuvātapaṭivātampi gandho gacchatī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘atthānanda kiñci gandhajātaṃ, yassa anuvātampi gandho gacchati, paṭivātampi gandho gacchati, anuvātapaṭivātampi gandho gacchatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Na pupphagandho paṭivātameti;

Na candanaṃ tagaramallikā vā;

Satañca gandho paṭivātameti;

Sabbā disā sappuriso pavāyati;

Gadrabhasutta

Pucchā – samaṇavagge āvuso dutiyaṃ gadrabhasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – samaṇavagge bhante dutiyaṃ gadrabhasuttaṃ ‘‘seyyathāpi bhikkhave gadrabho gogaṇaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandho hoti ‘ahampi dammo ahampi dammo’ti, tassa na tādiso vaṇṇo hoti seyyathāpi gunnaṃ, na tādiso saro hoti seyyathāpi gunnaṃ, na tādisaṃ padaṃ hoti seyyathāpi gunnaṃ, so gogaṇaṃyeva piṭṭhito piṭṭhito anubandho hoti ahampi dammo ahampi dammo’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ.

‘‘Tibbo no chando bhavissati adhisīlasikkhāsamādāne…pe… adhipaññāsikkhāsamādāne’’ –

Saṅkavāsutta

Pucchā – tattheva āvuso ekādasamaṃ saṅkavāsuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – kosalesu bhante saṅkavāyaṃ nāma kosalānaṃ nigame kassapagottaṃ nāma bhikkhuṃ ārabbha bhāsitaṃ. Kassapa gotto bhante bhikkhu bhagavati manopadūsitvā bhagavato santike accayaṃ accayato desesi. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘thero cepi kassapa bhikkhu na sikkhākāmo na sikkhāsamādānassa vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na sikkhākāmā, te ca na sikkhāya samādapeti, ye caññe bhikkhū sikkhākāmā tesañca na vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālenā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.


我来为您翻译这段巴利文：
阿难品
阿耆维经
问：友，增支部三集阿难品第二阿耆维经在何处对谁因何事由谁如何说？
答：尊者，在拘睒弥（现今印度北方邦阿拉哈巴德附近）对某位阿耆维派居士由法藏师阿难长老说。尊者，某位阿耆维派居士对尊者阿难如是说："阿难尊者，谁的法善说？谁在世间善行道？谁在世间善作？"尊者，因此事："那么居士，我就此反问你，你认为如何就如何回答。"等等，如是由法藏师阿难长老说。
"阿难尊者，谁的法善说？谁在世间善行道？谁在世间善作？"
"居士，你怎么认为？"
"居士，这就是你自己的回答。"
"殊胜，尊者！殊胜，尊者！如同扶起倒覆者。"
香生经
问：友，那里第九香生经世尊对谁因何事如何说？
答：尊者，对尊者阿难说。尊者，尊者阿难对世尊如是说："尊者，有三种香，其香只随风飘，不逆风飘......（中略）尊者，是否有某种香，其香随风飘，逆风飘，也随逆风飘？"尊者，因此事："阿难，有某种香，其香随风飘，逆风飘，也随逆风飘。"等等，如是被世尊说。
花香不逆风飘送；
栴檀多伽罗茉莉；
善人香逆风飘送；
正士遍香诸方域。
驴经
问：友，沙门品第二驴经世尊如何说？
答：尊者，沙门品第二驴经："诸比丘，譬如驴跟随牛群后面[说]：'我也是牛！我也是牛！'它没有像牛那样的颜色，没有像牛那样的声音，没有像牛那样的足迹，它只是跟随牛群后面[说]'我也是牛！我也是牛！'"等等，如是被世尊说。
"所以诸比丘，应当如是学。"
"我们将对增上戒学等的受持有强烈欲求......（中略）......对增上慧学的受持。"
僧迦婆经
问：友，那里第十一僧迦婆经世尊在何处对谁因何事如何说？
答：尊者，在拘萨罗国僧迦婆镇对名叫迦叶姓的比丘说。尊者，迦叶姓比丘对世尊生起不善心后，在世尊前承认过失为过失。尊者，因此事："迦叶，若长老比丘不乐学、不赞叹受持学处，其他比丘不乐学，他不劝导他们受持学处，其他比丘乐学，他也不如实、真实、适时赞叹他们。"等等，如是被世尊说。


Loṇakapallavagga

Accāyikasutta

Pucchā – tenāvuso…pe… sammāsambuddhena aṅguttaranikāye tikanipāte loṇakapallavagge paṭhamaṃ accāyikasuttaṃ kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – loṇakapallavagge bhante paṭhamaṃ accāyikasuttaṃ ‘‘tīṇimāni bhikkhave kassakassa gahapatissa accāyikāni karaṇīyāni. Katamāni tīṇi, idha bhikkhave kassako gahapati sīghaṃ sīghaṃ khettaṃ sukaṭṭhaṃ karoti sumatikataṃ. Sīghaṃ sīghaṃ khettaṃ sukaṭṭhaṃ karitvā sumatikataṃ sīghaṃ sīghaṃ bījāni patiṭṭhāpeti. Sīghaṃ sīghaṃ bījāni patiṭṭhāpetvā sīghaṃ sīghaṃ udakaṃ abhinetipi apanetipi. Imāni kho bhikkhave tīṇi kassakassa gahapatissa accāyikāni karaṇīyāni’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Sambodhavagga

Ruṇṇasutta

Pucchā – sambodhavagge panāvuso pañcamaṃ ruṇṇasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sambodhavagge bhante pañcamaṃ ruṇṇasuttaṃ ‘‘ruṇṇamidaṃ bhikkhave ariyassa vinaye yadidaṃ gītaṃ, ummattakamidaṃ bhikkhave ariyassa vinaye yadidaṃ naccaṃ, komārakamidaṃ bhikkhave ariyassa vinaye yadidaṃ ativelaṃ dantavidaṃsakahasitaṃ. Tasmātiha bhikkhave setughāto gīte setughāto nacce, alaṃ vo dhammappamoditānaṃ sataṃ sitaṃ sitamattāyā’’ti evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Arakkhīkasutta

Pucchā – tattheva āvuso sattamaṃ arakkhitasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante anātapiṇḍikaṃ gahapatiṃ ārabbha ‘‘citte gahapati arakkhite kāyakammampi arakkhitaṃ hoti, vacīkammampi. Manokammampi arakkhitaṃ hoti. Tassa arakkhitakāyakammantassa arakkhitavacīkammantassa arakkhitamanokammantassa kāyakammampi avassutaṃ hoti, vacīkammampi avassutaṃ hoti, manokammampi avassutaṃ hotī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Āpāyikavagga

Apaṇṇakasutta

Pucchā – āpāyikavagge āvuso chaṭṭhaṃ apaṇṇakasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – āpāyikavagge bhante chaṭṭhaṃ apaṇṇakasuttaṃ ‘‘tisso imā bhikkhave vipattiyo. Katamā tisso sīlavipatti, cittavipatti, diṭṭhivipatti. Katamā ca bhikkhave sīlavipatti, idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti…pe… samphappalāpī hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave sīlavipattī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Kusināravagga

Kusinārasutta

Pucchā – kusināravagge panāvuso paṭhamaṃ kusinārasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – kusinārāyaṃ bhante baliharaṇe vanasaṇḍe sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘idha bhikkhave bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati, tamenaṃ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā svātanāya bhattena nimantetī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Hatthakasutta

Pucchā – tattheva āvuso pañcamaṃ hatthakasuttaṃ bhagavatā kattha kena saddhiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante hatthakena devaputtena saddhiṃ ‘‘ye te hatthaka dhammā pubbe manussabhūtassa pavattino ahesuṃ, apinu te te dhammā etarahi pavattino’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Anuruddhasutta

Pucchā – tattheva āvuso aṭṭhamaṃ anuruddhasuttaṃ kaṃ ārabbha kena kathañca bhāsitaṃ.


我来为您翻译这段巴利文：
盐叶品
紧急经
问：友，......（略）......正等正觉者在增支部三集盐叶品第一紧急经如何说？
答：尊者，盐叶品第一紧急经："诸比丘，农夫居士有这三种紧急工作。是哪三种？诸比丘，在此农夫居士迅速地使田地耕耘良好、平整良好。迅速地使田地耕耘良好、平整良好后，迅速地播下种子。迅速地播下种子后，迅速地引水和排水。诸比丘，这是农夫居士的三种紧急工作。"等等，如是被世尊说。
正觉品
哭泣经
问：友，正觉品第五哭泣经世尊如何说？
答：尊者，正觉品第五哭泣经："诸比丘，在圣者律中歌唱即是哭泣，在圣者律中舞蹈即是疯狂，在圣者律中过分露齿大笑即是幼稚。因此，诸比丘，对歌唱断桥，对舞蹈断桥，对你们因法喜而生的微笑足矣。"如是尊者被世尊说。
不守护经
问：友，那里第七不守护经世尊在何处对谁如何说？
答：尊者，在舍卫城对给孤独居士说："居士，当心不守护时，身业不守护，语业不守护，意业不守护。其身业不守护者，语业不守护者，意业不守护者，身业漏泄，语业漏泄，意业漏泄。"等等，如是被世尊说。
恶趣品
无疑经
问：友，恶趣品第六无疑经世尊如何说？
答：尊者，恶趣品第六无疑经："诸比丘，这是三种违犯。是哪三种？戒违犯、心违犯、见违犯。诸比丘，什么是戒违犯？在此，诸比丘，某人杀生......（中略）......说废话。诸比丘，这称为戒违犯。"等等，如是被世尊说。
拘尸那罗品
拘尸那罗经
问：友，拘尸那罗品第一拘尸那罗经世尊在何处对谁如何说？
答：尊者，在拘尸那罗祭祀林中对众多比丘说："诸比丘，在此比丘依止某村或镇而住，居士或居士子前往邀请他明日受食。"等等，如是被世尊说。
诃得迦经
问：友，那里第五诃得迦经世尊在何处与谁如何说？
答：尊者，在舍卫城与天子诃得迦："诃得迦，那些你作为人时所行的诸法，现在那些法仍然运行吗？"等等，如是被世尊说。
阿那律经
问：友，那里第八阿那律经对谁由谁如何说？


Vissajjanā – aṭṭhamaṃ bhante anuruddhasuttaṃ āyasmantaṃ anuruddhattheraṃ ārabbha āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā ‘‘yaṃ kho te āvuso anuruddhaṃ evaṃ hoti ‘ahaṃ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṃ lokaṃ volokemī’ti, idaṃ te mānasmiṃ’’ti evamādinā bhāsitaṃ.

‘‘Sādhu vatāyasmā anuruddho ime tayo dhamme pahāya ime tayo dhamme amanasikaritvā amatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃharatu’’ –

Kusināravagga

Paṭicchannasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena aṅguttaranikāye tikanipāte kusināravagge navamaṃ paṭicchannasuttaṃ kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – navamaṃ bhante paṭicchannasuttaṃ ‘‘tīṇimāni bhikkhave paṭicchannāni āvahanti no vivaṭāni. Katamāni tīṇi, mātugāmo bhikkhave paṭicchanno āvahati no vivaṭo, brāhmaṇānaṃ bhikkhave mantā paṭicchannā āvahanti no vivaṭā, micchādiṭṭhi bhikkhave paṭicchannā āvahati no vivaṭā. Imāni kho bhikkhave tīṇi paṭicchannāni āvahanti no vivaṭānī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Lekhasutta

Pucchā – tattheva āvuso dasamaṃ lekhasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – dasamaṃ bhante lekhasuttaṃ ‘‘tayome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo, pāsāṇalekhūpamo puggalo pathavilekhūpamo puggalo udakalekhūpamo puggalo. Katamo ca bhikkhave pāsāṇa lekhūpamo puggalo, idha bhikkhave ekacco puggalo abhiṇhaṃ kujjhati, so ca khvassa kodho dīgharattaṃ anuseti. Seyyathāpi bhikkhave pāsāṇalekhā na khippaṃ lujjati vātena vā udakena vā, ciraṭṭhitikā hoti, evameva kho bhikkhave idhekacco puggalo abhiṇhaṃ kujjhati, so ca khvassa kodho dīgharattaṃ anuseti. Ayaṃ vuccati bhikkhave pāsāṇalekhūpamo puggalo’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Yodhājīvavagga

Kesakambalasutta

Pucchā – yodhājīvavagge pana āvuso pañcamaṃ kesakambalasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – yodhājīvavagge bhante pañcamaṃ kesakambalasuttaṃ ‘‘seyyathāpi bhikkhave yāni kānici tantāvutānaṃ vatthānaṃ, kesakambalo tesaṃ paṭikiṭṭho akkhāyati. Kesakambalo bhikkhave sīte sīto uṇhe uṇho dubbaṇṇo duggandho dukkhasamphasso. Evameva kho bhikkhave yānikānici puthusamaṇabrāhmaṇavādānaṃ, makkhalivādo tesaṃ paṭikiṭṭho akkhāyatīti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Maṅgalavagga

Vandanāsutta

Pucchā – maṅgalavagge panāvuso navamaṃ vandanāsuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – maṅgalavagge bhante navamaṃ vandanāsuttaṃ ‘‘tisso imā bhikkhave vandanā. Katamā tisso, kāyena vācāya manasā. Imā kho bhikkhave tisso vandanā’’ti, evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

‘‘Tisso imā bhikkhave vandanā. Katamā tisso, kāyena vācāya manasā. Imā kho bhikkhave tisso vandanā’’.

Pubbaṇhasutta

Pucchā – tattho āvuso dasamaṃ pubbaṇhasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.


我来为您翻译这段巴利文：
答：尊者，第八阿那律经是对尊者阿那律长老由法将舍利弗长老说："阿那律友，你这样想：'我以清净超人的天眼观察千世界'，这是你的慢。"等等，如是说。
"善哉！愿尊者阿那律舍弃这三法，不作意这三法，将心转向不死界。"
拘尸那罗品
覆藏经
问：友，......（略）......正等正觉者在增支部三集拘尸那罗品第九覆藏经如何说？
答：尊者，第九覆藏经："诸比丘，这三种覆藏有效而不公开。是哪三种？诸比丘，女人覆藏有效而不公开，诸比丘，婆罗门的咒语覆藏有效而不公开，邪见覆藏有效而不公开。诸比丘，这三种覆藏有效而不公开。"等等，如是被世尊说。
刻印经
问：友，那里第十刻印经世尊如何说？
答：尊者，第十刻印经："诸比丘，这三种人存在于世间。是哪三种？如石刻印的人、如地刻印的人、如水刻印的人。诸比丘，什么是如石刻印的人？在此，诸比丘，某人经常发怒，他的怒气长久潜伏。诸比丘，譬如石上的刻印不会被风或水快速消失，长久存在。同样地，诸比丘，在此某人经常发怒，他的怒气长久潜伏。诸比丘，这称为如石刻印的人。"等等，如是被世尊说。
战士品
发毛衣经
问：友，战士品第五发毛衣经世尊如何说？
答：尊者，战士品第五发毛衣经："诸比丘，譬如一切织物中，发毛衣被称为最劣。诸比丘，发毛衣在冷时冷，在热时热，颜色丑陋，气味难闻，触感不适。同样地，诸比丘，在一切外道沙门婆罗门的学说中，末伽梨的学说被称为最劣。"等等，如是被世尊说。
吉祥品
礼敬经
问：友，吉祥品第九礼敬经世尊如何说？
答：尊者，吉祥品第九礼敬经："诸比丘，这是三种礼敬。是哪三种？以身、以语、以意。诸比丘，这是三种礼敬。"如是尊者被世尊说。
"诸比丘，这是三种礼敬。是哪三种？以身、以语、以意。诸比丘，这是三种礼敬。"
午前经
问：友，那里第十午前经世尊如何说？


Vissajjanā – dasamaṃ bhante pubbaṇhasuttaṃ ‘‘ye bhikkhave sattā pubbaṇhasamayaṃ kāyena sucaritaṃ caranti, vācāya sucaritaṃ caranti, manasā sucaritaṃ caranti. Supubbaṇho bhikkhave tesaṃ sattānaṃ. Ye bhikkhave sattā majjhanhikasamayaṃ…pe… sāyanhasamayaṃ kāyena sucaritaṃ caranti, vācāya sucaritaṃ caranti, manasā sucaritaṃ caranti. Susāyanho bhikkhave tesaṃ sattāna’’nti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Sunakkhattaṃ sumaṅgalaṃ, suppabhātaṃ suhuṭṭhitaṃ;

Sukhaṇo sumuhutto ca, suyiṭṭhaṃ brahmacārisu.

Bhaṇḍagāmavagga

Anubuddhasutta

Pucchā – catukkanipāte pana āvuso bhaṇḍagāmavagge paṭhamaṃ anubuddhasuttaṃ bhagavatā sattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – vajjīsu bhante bhaṇḍagāme sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘catunnaṃ bhikkhave dhammānaṃ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Katamesaṃ catunnaṃ, ariyassa bhikkhave sīlassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Ariyassa bhikkhave samādhissa…. Ariyāya bhikkhave paññāya…. Ariyāya bhikkhave vimuttiyā ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañcā’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Appassutasutta

Pu – tattheva āvuso chaṭṭhaṃ appassutasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – tattha bhante chaṭṭhaṃ appassutasuttaṃ ‘‘cattārome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro, appassuto sutena anupapanno, appassuto sutena upapanno, bahussuto sutena anupapanno, bahussuto sutena upapanno’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Caravagga

Carasutta

Pu – caravagge pana āvuso paṭhamaṃ carasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – caravagge bhante paṭhamaṃ carasuttaṃ ‘‘carato cepi bhikkhave bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṃsāvibhatto vā, taṃ ce bhikkhu adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gametī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Uruvelavagga

Lokasutta

Pu – tenāvuso…pe… sammāsambuddhena aṅguttaranikāye catukkanipāte uruvelavagge tatiyaṃ lokasuttaṃ kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – uruvelavagge bhante tatiyaṃ lokasuttaṃ ‘‘loko bhikkhave tathāgatena abhisambuddho, lokasmā tathāgato visaṃyutto, lokasamudayo bhikkhave tathāgatena abhisambuddho, lokasamudayo tathāgatassa pahīno, lokanirodho bhikkhave tathāgatena abhisambuddho lokanirodho tathāgatassa sacchikato, lokanirodhagāminī paṭipadā bhikkhave tathāgatena abhisambuddhā, lokanirodhagāmini paṭipadā tathāgatassa bhāvitā’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Danto damayataṃ seṭṭho,

Santo samayataṃ isi;

Mutto mocayataṃ aggo,

Tiṇṇo tārayataṃ varo–

Sabbaṃ lokaṃ abhiññāya,

Sabbaṃ loke yathātathaṃ;

Sabbaṃ lokaṃ visaṃyutto,

Sabbaloke anūpayo.

Sa ve sabbābhibhū dhīro,

Sabbaganthappamocano;

Puṭṭha’ssa paramā santi,

Nibbānaṃ akuto bhayaṃ.

Esa khīṇāsavo buddho,

Anīgho chinnasaṃsayo;

Sabbakammakkhayaṃ patto,

Vimutto upadhisaṅkhaye;

Esa so bhagavā buddho,

Esa sīho anuttaro;

Sadevakassa lokassa,

Brahmacakkaṃ pavattayī.


我来为您翻译这段巴利文：
答：尊者，第十午前经："诸比丘，那些众生在午前以身行善行，以语行善行，以意行善行。诸比丘，这是那些众生的善午前。诸比丘，那些众生在中午......（中略）......在傍晚以身行善行，以语行善行，以意行善行。诸比丘，这是那些众生的善傍晚。"等等，如是尊者被世尊说。
善宿善吉祥，善晓善起身；
善时善刹那，善施梵行者。
班荼村品
随觉经
问：友，四集班荼村品第一随觉经世尊在何处对谁如何说？
答：尊者，在跋耆国班荼村对众多比丘说："诸比丘，因为不随觉、不通达四法，所以我和你们长时漂流轮回。是哪四法？诸比丘，因为不随觉、不通达圣戒，所以我和你们长时漂流轮回。因为不随觉、不通达圣定......圣慧......圣解脱，所以我和你们长时漂流轮回。"等等，如是尊者被世尊说。
少闻经
问：友，那里第六少闻经世尊如何说？
答：尊者，那里第六少闻经："诸比丘，这四种人存在于世间。是哪四种？少闻而不具足所闻，少闻而具足所闻，多闻而不具足所闻，多闻而具足所闻。"等等，如是被世尊说。
游行品
游行经
问：友，游行品第一游行经世尊如何说？
答：尊者，游行品第一游行经："诸比丘，若比丘行走时生起欲寻、恚寻或害寻，如果比丘容忍它不断除，不驱散，不终止，不使之不存在。"等等，如是被世尊说。
优楼频罗品
世间经
问：友，......（略）......正等正觉者在增支部四集优楼频罗品第三世间经如何说？
答：尊者，优楼频罗品第三世间经："诸比丘，如来已完全觉悟世间，如来已从世间解脱，如来已完全觉悟世间集，如来已断除世间集，如来已完全觉悟世间灭，如来已证得世间灭，如来已完全觉悟导向世间灭之道，如来已修习导向世间灭之道。"等等，如是尊者被世尊说。
调御者中最胜调御，寂静者中仙人最寂；
解脱者中最上解脱，度脱者中最胜度脱。
遍知一切世间，如实知一切世间；
远离一切世间，不著一切世间。
彼实是一切胜智者，解脱一切系缚；
得最上寂静，无畏涅槃。
此漏尽佛陀，无忧断疑惑；
达一切业灭，依灭得解脱。
此即是世尊佛陀，此即无上狮子；
于含天世间中，转动梵轮。


Iti devā manussā ca,

Ye buddhaṃ saraṇaṃ gatā;

Saṅgamma taṃ namassanti,

Mahantaṃ vītasāradaṃ.

Danto damayataṃ seṭṭho,

Santo samayataṃ isi;

Mutto mocayataṃ aggo,

Tiṇṇo tārayataṃ varo.

Iti hetaṃ namassanti,

Mahantaṃ vītasāradaṃ;

Sadevakasmiṃ lokasmiṃ,

Natthi me paṭipuggalo–

Brahmacariyasutta

Pu – tattheva āvuso pañcamaṃ brahmacariyasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – pañcamaṃ bhante brahmacariyasuttaṃ ‘‘nayidaṃ bhikkhave brahmacariyaṃ vussati janakuhanatthaṃ, na janalapanatthaṃ, na lābhasakkārasilokānisaṃsuttaṃ , na itivādappamokkhānisaṃsatthaṃ, na ‘iti maṃ jano jānātū’ti. Atha kho idaṃ bhikkhave brahmacariyaṃ vussati saṃvaratthaṃ pahānatthaṃ virāgatthaṃ nirodhattha’’nti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Ariyavaṃsasutta

Pu – tattheva āvuso aṭṭhamaṃ ariyavaṃsasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – tattheva bhante aṭṭhamaṃ ariyavaṃsasuttaṃ ‘‘cattārome bhikkhave ariyavaṃsā aggaññā rattaññā vaṃsaññā porāṇā, asaṃkiṇṇā asaṃkiṇṇapubbāna saṃkīyissanti, appaṭikuṭṭhā samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Katame cattāro, idha bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca cīvarahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati, aladdhā ca cīvaraṃ na paritassati, laddhā ca cīvaraṃ agadhito amucchito anajjhopanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati, tāya ca pana itarītaracīvarasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti no paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissabho, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Cakkavagga

Cakkasutta

Pu – cakkavagge pana āvuso paṭhamaṃ cakkasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – cakkavagge bhante paṭhamaṃ cakkasuttaṃ ‘‘cattārimāni bhikkhave cakkāni, yehi samannāgatānaṃ devamanussānaṃ catucakkaṃ vattati, yehi samannāgatā devamanussā nacirasseva mahantattaṃ vepullattaṃ pāpuṇanti bhogesu. Katamāni cattāri, patirūpadesavāso sappurisāvassayo attasammāpaṇidhi pubbe ca katapuññatā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Saṅgahasutta

Pu – tattheva āvuso dutiyaṃ saṅgahasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – tattheva bhante dutiyaṃ saṅgahasuttaṃ ‘‘cattārimāni bhikkhave saṅgahavatthūni. Katamāni cattāri, dānaṃ peyyavajjaṃ atthacariyā samānattatā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Sīhasutta

Pu – bhattheva āvuso tatiyaṃ sīhasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – tattheva bhante tatiyaṃ sīhasuttaṃ ‘‘sīho bhikkhave migarājā sāyanusamayaṃ āsayā nikkhamati, āsayā nikkhamitvā vijambhati, vijambhitvā samantā catuddisā anuviloketi, samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ nadati, tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkamatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Doṇasutta

Pu – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena aṅguttaranikāye catukkanipāte cakkavagge chaṭṭhaṃ doṇasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.


我来为您翻译这段巴利文：
如是天与人，
已归依佛者；
集会而礼敬，
大德离怯者。
调御者中最胜调御，
寂静者中仙人最寂；
解脱者中最上解脱，
度脱者中最胜度脱。
如是他们礼敬，
大德离怯者；
在含天世间中，
无人堪与我比。
梵行经
问：友，那里第五梵行经世尊如何说？
答：尊者，第五梵行经："诸比丘，此梵行不是为了欺骗人众，不是为了谄媚人众，不是为了利养、恭敬、称赞的果报，不是为了'如是可免诽谤'的果报，不是为了'愿人众如此知我'。然而诸比丘，此梵行是为了防护、为了断除、为了离欲、为了灭尽。"等等，如是被世尊说。
圣种经
问：友，那里第八圣种经世尊如何说？
答：尊者，那里第八圣种经："诸比丘，这四种圣种是最上、最古、种姓传统、古老的，未被混杂、从未被混杂、将不被混杂，不被沙门、婆罗门、智者所诃责。是哪四种？在此，诸比丘，比丘知足于任何衣服，赞叹任何衣服的知足，不为衣服而作不适当的追求，不得衣服不忧虑，得到衣服不贪着、不迷醉、不耽溺，见过患、知出离而受用，以此任何衣服的知足既不抬举自己也不贬低他人。于此若有善巧、不懈怠、正知、正念者，诸比丘，这称为比丘住于古老最上圣种。"等等，如是被世尊说。
轮品
轮经
问：友，轮品第一轮经世尊如何说？
答：尊者，轮品第一轮经："诸比丘，这四轮，天人具足此四轮则运转，天人具足此者不久即在财富上达到广大、增盛。是哪四种？住适宜处、亲近善人、正确自我期许、宿世福业。"等等，如是被世尊说。
摄事经
问：友，那里第二摄事经世尊如何说？
答：尊者，那里第二摄事经："诸比丘，这是四种摄事。是哪四种？布施、爱语、利行、同事。"等等，如是被世尊说。
狮子经
问：友，那里第三狮子经世尊如何说？
答：尊者，那里第三狮子经："诸比丘，狮子兽王在傍晚时从栖处出来，从栖处出来后伸展身体，伸展身体后向四方观望，向四方观望后发出三声狮子吼，发出三声狮子吼后往觅食处去。"等等，如是被世尊说。
度量经
问：友，......（略）......正等正觉者在增支部四集轮品第六度量经在何处对谁因何事如何说？


Vi – antarā ca bhante ukkaṭṭhaṃ antarā ca setabyaṃ doṇaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Doṇo bhante brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca ‘‘devo no bhavaṃ bhavissatī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘na kho ahaṃ brāhmaṇa devo bhavissāmī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

‘‘Acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, na vatimāni manussabhūtassa padāni bhavissanti’’.

‘‘Devo no bhavaṃ bhavissati’’.

‘‘Na kho ahaṃ brāhmaṇa devo bhavissami’’.

‘‘Gandhabbo no bhavaṃ bhavissati’’.

‘‘Na kho ahaṃ brāhmaṇa gandhabbo bhavissāmi’’.

Ujjayasutta

Pu – tattheva āvuso navamaṃ ujjayasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – navamaṃ bhante ujjayasuttaṃ ‘‘na kho ahaṃ brāhmaṇa sabbaṃ yaññaṃ vaṇṇemi, na panāhaṃ brāhmaṇa sabbaṃ yaññaṃ na vaṇṇemi. Yathārūpe kho brāhmaṇa yaññe gāvo haññanti, ajeḷakā haññanti, kukkuṭasūkarā haññanti, vividhā pāṇā saṅghātaṃ āpajjantī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

‘‘Bhavampi no gotamo yaññaṃ vaṇṇeti’’.

Rohitassavagga

Samādhibhāvanāsutta

Pu – rohitassavagge pana āvuso paṭhamaṃ samādhibhāvanāsuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – rohitassavagge bhante paṭhamaṃ samādhibhāvanāsuttaṃ ‘‘catasso imā bhikkhave samādhibhāvanā, katamā catasso, atthi bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati, atthi bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanappaṭilābhāya saṃvattati, atthi bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṃvattati, atthi bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Pañhabyākaraṇasutta

Pu – tattheva āvuso dutiyaṃ pañhabyākaraṇasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – tattheva bhante dutiyaṃ pañhabyākaraṇasuttaṃ ‘‘cattārimāni bhikkhave pañhabyākaraṇāni. Katamāni cattāri, atthi bhikkhave pañho ekaṃsabyākaraṇīyo, atthi bhikkhave pañho vibhajjabyākaraṇīyo, atthi bhikkhave pañho paṭipucchābyākaraṇīyo, atthi bhikkhave pañho ṭhapanīyo’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Puññābhisandavagga

Paṭhamasaṃvāsasutta

Pu – puññābhisandavagge pana āvuso tatiyaṃ saṃvāsasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vi – puññābhisandavagge bhante tatiyaṃ saṃvāsasuttaṃ antarā ca madhuraṃ antarā ca verañjaṃ sambahule gahapatayo ca gahapatāniyo ca ārabbha ‘‘cattārome gahapatayo saṃvāsā. Katame cattāro, chavo chavāya saddhiṃ saṃvasati, chavo deviyā saddhiṃ saṃvasati, devo chavāya saddhiṃ saṃvasati, devo deviyā saddhiṃ saṃvasatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Paṭhamasamajīvīsutta

Pu – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena aṅguttaranikāye catukkanipāte puññābhisandavagge pañcamaṃ samajīvisuttaṃ kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – pañcamaṃ bhante samajīvisuttaṃ ‘‘ākaṅkheyyuṃ ce gahapatayo ubho jānipatayo diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṃ passituṃ, abhisamparāyañca aññamaññaṃ passituṃ, ubhova assu samasaddhā samasīlā samacāgā samapaññā, te diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṃ passanti, abhisamparāyañca aññamaññaṃ passantī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.


我来为您翻译这段巴利文：
答：尊者，在郁伽吒和西提拜之间对度量婆罗门说。尊者，度量婆罗门对世尊如是说："尊者必是天神。"尊者，因此事："婆罗门，我不是天神。"等等，如是被世尊说。
"希有啊！未曾有啊！这些必定不是人类的足迹。"
"尊者必是天神。"
"婆罗门，我不是天神。"
"尊者必是乾闼婆。"
"婆罗门，我不是乾闼婆。"
郁阇耶经
问：友，那里第九郁阇耶经世尊如何说？
答：尊者，第九郁阇耶经："婆罗门，我不赞叹一切祭祀，但我也不是不赞叹一切祭祀。婆罗门，像这样的祭祀中杀害牛、羊、鸡、猪，各种生命遭受杀戮。"等等，如是被世尊说。
"乔达摩尊者也赞叹祭祀。"
劳希达品
定修习经
问：友，劳希达品第一定修习经世尊如何说？
答：尊者，劳希达品第一定修习经："诸比丘，这四种定修习。是哪四种？诸比丘，有定修习，修习多修导向现法乐住；诸比丘，有定修习，修习多修导向获得知见；诸比丘，有定修习，修习多修导向正念正知；诸比丘，有定修习，修习多修导向诸漏灭尽。"等等，如是被世尊说。
问答解说经
问：友，那里第二问答解说经世尊如何说？
答：尊者，那里第二问答解说经："诸比丘，这四种问答解说。是哪四种？诸比丘，有问应一向解答，诸比丘，有问应分别解答，诸比丘，有问应反问解答，诸比丘，有问应舍置。"等等，如是被世尊说。
福水品
第一共住经
问：友，福水品第三共住经世尊在何处对谁如何说？
答：尊者，福水品第三共住经在摩偷罗（现今印度北方邦马图拉）和毗兰若之间对众多居士和女居士说："诸居士，这四种共住。是哪四种？卑贱者与卑贱者共住，卑贱者与天女共住，天神与卑贱者共住，天神与天女共住。"等等，如是被世尊说。
第一同命经
问：友，......（略）......正等正觉者在增支部四集福水品第五同命经如何说？
答：尊者，第五同命经："诸居士，若两夫妇都希望今生彼此相见，来世彼此相见，两者应具同等信仰、同等戒德、同等布施、同等智慧，他们今生彼此相见，来世彼此相见。"等等，如是被世尊说。


Pattakammavagga

Ānaṇyasukhasutta

Pu – pattakammavagge pana āvuso dutiyaṃ ānaṇyasukhasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vi – pattakammavagge bhante dutiyaṃ ānaṇyasukhasuttaṃ sāvatthiyaṃ anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ ārabbha ‘‘cattārimāni gahapati sukhāni adhigamanīyāni gihinā kāmabhoginā kālena kālaṃ samayena samayaṃ upādāya. Katamāni cattāri, atthisukhaṃ bhogasukhaṃ anaṇyasukhaṃ anavajjasukha’’nti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Ānaṇyasukhaṃ ñatvāna, atho atthisukhaṃ paraṃ;

Bhuñjaṃ bhogasukhaṃ macco, tato paññā vipassati;

Vipassamāno jānāti, ubho bhāge sumedhaso;

Anavajjasukhassetaṃ, kalaṃ nāgghati soḷasiṃ–

Appaṇṇakavagga

Sappurisasutta

Pu – apaṇṇakavagge pana āvuso tatiyaṃ sappurisasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – apaṇṇakavagge bhante tatiyaṃ sappurisasuttaṃ ‘‘catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato asappuriso veditabbo. Katamehi catūhi, idha bhikkhave asappuriso yo hoti parassa avaṇṇo taṃ apuṭṭhopi pātu karoti ko pana vādo puṭṭhassā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Adhunāgatavadhukāsamena cetasā viharissāma’’ –

Acinteyyasutta

Pu – tattheva āvuso sattamaṃ acinteyyasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – sattamaṃ bhante acinteyyasuttaṃ ‘‘cattārimāni bhikkhave acinteyyāni na cintetabbāni, yāni cintento ummādassa vighātassa bhāgī assa. Katamāni cattāri, buddhānaṃ bhikkhave buddhavisayo acinteyyo na cintetabbo, yaṃ cintento ummādassa vighātassa bhāgī assā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Macalavagga

Tamotamasutta

Pu – macalavagge pana āvuso pañcamaṃ tamotamasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – macalavagge bhante pañcamaṃ tamotamasuttaṃ ‘‘cattārome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro, tamotamaparāyaṇo, tamojotiparāyaṇo, jotitamaparāyaṇo, jotijotiparāyaṇo’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Asuravagga

Asurasutta

Pu – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena aṅguttaranikāye catukkanipāte asuravagge paṭhamaṃ asurasuttaṃ kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – asuravagge bhante paṭhamaṃ asurasuttaṃ ‘‘cattārome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro, asuro asuraparivāro, asuro devaparivāro, devo asuraparivāro, devo devaparivāro’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Samādhisutta

Pu – tattheva āvuso catutthaṃ samādhisuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – catutthaṃ bhante samādhisuttaṃ ‘‘cattārome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro, idha bhikkhave ekacco puggalo lābhī hoti ajjhattaṃ cetosamathassa na lābhī adhipaññādhammavipassanāya. Idha pana bhikkhave puggalo lābhī hoti adhipaññādhammavipassanāya, na lābhī ajjhattaṃ cetosamathassa. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo na ceva lābhī hoti ajjhattaṃ cetosamathassa, na ca lābhī adhipaññādhammavipassanāya. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo lābhī ceva hoti ajjhattaṃ cetosamathassa, lābhī ca adhipaññādhammavipassanāyā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Rāgavinayasutta

Pu – tattheva āvuso chaṭṭhaṃ rāgavinayasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.


我来为您翻译这段巴利文：
达业品
无债乐经
问：友，达业品第二无债乐经世尊在何处对谁如何说？
答：尊者，达业品第二无债乐经在舍卫城对给孤独居士说："居士，这四种乐是在家受用欲乐者随时随缘可获得的。是哪四种？有乐、受用乐、无债乐、无过乐。"等等，如是被世尊说。
知无债之乐，复知有之乐；
人享受用乐，由此慧观察；
观察者能知，二分明智者；
无过乐于此，十六分不及。
无疑品
善人经
问：友，无疑品第三善人经世尊如何说？
答：尊者，无疑品第三善人经："诸比丘，具足四法者应知是不善人。是哪四法？在此，诸比丘，不善人即使未被问及也显露他人过失，何况被问及。"等等，如是被世尊说。
"我们将以如新婚妇般的心住。"
不应思经
问：友，那里第七不应思经世尊如何说？
答：尊者，第七不应思经："诸比丘，这四种不应思惟的不应思惟，思惟者将成为狂乱苦恼的分受者。是哪四种？诸比丘，诸佛的佛境界不应思惟，不应思惟，思惟者将成为狂乱苦恼的分受者。"等等，如是被世尊说。
坚固品
暗趣暗经
问：友，坚固品第五暗趣暗经世尊如何说？
答：尊者，坚固品第五暗趣暗经："诸比丘，这四种人存在于世间。是哪四种？暗趣暗者，暗趣明者，明趣暗者，明趣明者。"等等，如是被世尊说。
阿修罗品
阿修罗经
问：友，......（略）......正等正觉者在增支部四集阿修罗品第一阿修罗经如何说？
答：尊者，阿修罗品第一阿修罗经："诸比丘，这四种人存在于世间。是哪四种？阿修罗随阿修罗眷属，阿修罗随天眷属，天随阿修罗眷属，天随天眷属。"等等，如是被世尊说。
定经
问：友，那里第四定经世尊如何说？
答：尊者，第四定经："诸比丘，这四种人存在于世间。是哪四种？在此，诸比丘，某人得内心寂止，不得增上慧法观。在此，诸比丘，某人得增上慧法观，不得内心寂止。在此，诸比丘，某人既不得内心寂止，也不得增上慧法观。在此，诸比丘，某人既得内心寂止，也得增上慧法观。"等等，如是被世尊说。
调伏贪经
问：友，那里第六调伏贪经世尊如何说？


Vi – chaṭṭhaṃ bhante rāgavinayasuttaṃ ‘‘cattārome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro, attahitāya paṭipanno no parahitāya, parahitāya paṭipanno no attahitāya, nevattahitāya paṭipanno no parahitāya, attahitāya ceva paṭipanno parahitāya cā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Valāhakavagga

Paṭhamavalāhakasutta

Pu – valāhakavagge pana āvuso paṭhamaṃ valāhakasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vi – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘cattārome bhikkhave valāhakā. Katame cattāro, gajjitā no vassitā, vassitā no gajjitā, neva gajjitā no vassitā, gajjitā ca vassitā ca. Ime kho bhikkhave cattāro valāhakā. Evameva kho bhikkhave cattāro valāhakūpamā puggalā santo saṃvijjāmānā lokasmiṃ. Katame cattāro, gajjitā no vassitā, vassitā no gajjitā, neva gajjitā no vassitā, gajjitā ca vassitā cā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Udakarahadasutta

Pu – tattheva āvuso catutthaṃ udakarahadasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – catuttha bhante udakarahadasuttaṃ ‘‘cattārome bhikkhave udakarahadā. Katame cattāro, uttāno gambhīrobhāso, gambhīro uttānobhāso, uttāno uttānobhāso, gambhīro gambhīrobhāso, ime kho bhikkhave cattāro udakarahadā. Evameva kho bhikkhave cattāro udakarahadūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro, uttāno gambhīrobhāso, gambhīro uttānobhāso, uttāno uttānobhāso, gambhīro gambhīrobhāso’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Mūsikasutta

Pu – tattheva āvuso sattamaṃ mūsikasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – sattamaṃ bhante mūsikasuttaṃ ‘‘catasso imā bhikkhave mūsikā. Katamā catasso, gādhaṃ kattā no vasitā, vasitā no gādhaṃ kattā, neva gādhaṃ kattā no vasitā, gādhaṃ kattā ca vasitā ca. Imā kho bhikkhave catasso mūsikā. Evameva kho bhikkhave cattāro mūsikūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro, gādhaṃ kattā no vasitā, vasitā no gādhaṃ kattā, neva gādhaṃ kattā no vasitā, gādhaṃ kattā ca vasitā cā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Balībaddhasutta

Pu – saṃgītāpi āvuso aṅguttaranikāyato kānici suttāni uddharitvā paṭipucchissāmi bahujanassa sutavuḍḍhiyā. Saṃgīte āvuso aṅguttaranikāye catukkanipāte valāhakavagge aṭṭhamaṃ balībaddhasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – valāhakavagge bhante aṭṭhamaṃ balībaddhasuttaṃ ‘‘cattārome bhikkhave balībaddhā. Katame cattāro, sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo, paragavacaṇḍo no sagavacaṇḍo, sagavacaṇḍo ca paragavacaṇḍo ca, neva sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo. Ime kho bhikkhave cattāro balībaddhā. Evameva kho bhikkhave cattāro balībaddhūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Kesisutta

Pu – kesivagge pana āvuso paṭhamaṃ kesisuttaṃ bhagavatā kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.


我来为您翻译这段巴利文：
答：尊者，第六调伏贪经："诸比丘，这四种人存在于世间。是哪四种？为自利而行非利他，为利他而行非自利，既非自利亦非利他而行，既为自利又为利他而行。"等等，如是被世尊说。
云品
第一云经
问：友，云品第一云经世尊在何处对谁如何说？
答：尊者，在舍卫城对众多比丘说："诸比丘，这四种云。是哪四种？雷而不雨，雨而不雷，既不雷又不雨，既雷又雨。诸比丘，这是四种云。同样地，诸比丘，这四种如云之人存在于世间。是哪四种？雷而不雨，雨而不雷，既不雷又不雨，既雷又雨。"等等，如是被世尊说。
水池经
问：友，那里第四水池经世尊如何说？
答：尊者，第四水池经："诸比丘，这四种水池。是哪四种？浅而显深，深而显浅，浅而显浅，深而显深。诸比丘，这是四种水池。同样地，诸比丘，这四种如水池之人存在于世间。是哪四种？浅而显深，深而显浅，浅而显浅，深而显深。"等等，如是被世尊说。
鼠经
问：友，那里第七鼠经世尊如何说？
答：尊者，第七鼠经："诸比丘，这四种鼠。是哪四种？掘穴而不居，居而不掘穴，既不掘穴又不居，既掘穴又居。诸比丘，这是四种鼠。同样地，诸比丘，这四种如鼠之人存在于世间。是哪四种？掘穴而不居，居而不掘穴，既不掘穴又不居，既掘穴又居。"等等，如是被世尊说。
公牛经
问：友，我也将从增支部中选取一些经典提问以增长众人的闻法。友，在编集的增支部四集云品第八公牛经世尊如何说？
答：尊者，云品第八公牛经："诸比丘，这四种公牛。是哪四种？对己群凶暴而非他群，对他群凶暴而非己群，对己群和他群都凶暴，对己群和他群都不凶暴。诸比丘，这是四种公牛。同样地，诸比丘，这四种如公牛之人存在于世间。"等等，如是被世尊说。
克翕经
问：友，克翕品第一克翕经世尊对谁因何事如何说？


Vi – kesiṃ bhante assadammasārathiṃ ārabbha bhāsitaṃ. Kesi bhante assadammasārathi bhagavantaṃ etadavoca ‘‘bhagavā pana bhante anuttaro purisadammasārathi, kathaṃ pana bhante bhagavā purisadammaṃ vinetī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘ahaṃ kho kesi purisadammaṃ saṇhenapi vinemi, pharusenapi vinemi, saṇhapharusenapi vinemi. Tatridaṃ kesi saṇhasmiṃ – iti kāyasucaritaṃ iti kāyasucaritassa vipāko, iti vacīsucaritaṃ iti vacīsucaritassa vipāko, iti manosucaritaṃ iti manosucaritassa vipāko, iti devā iti manussā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

‘‘Tvaṃ khosi kesi paññāto assadammasārathīti, kathaṃ pana tvaṃ kesi assadammasārathi’’ –

‘‘Ahaṃ kho bhante assadammaṃ saṇhenapi vinemi, pharusenapi vinemi, saṇhapharusenapi vinemi’’ –

‘‘Sace te kesi assadammo saṇhena vinayaṃ na upeti, pharusena vinayaṃ na upeti, saṇhapharusena vinayaṃ na upeti, kinti naṃ karosi’’ –

‘‘Bhagavā pana bhante anuttaro purisadammasārathi, kathaṃ pana bhante bhagavā purisadammaṃ vineti’’ –

Na 0.0087 kho bhante bhagavato pāṇātipāto kappati, atha ca pana bhagavā evamāha ‘‘hanāmi naṃ kesī’’ti.

Attānuvādasutta

Pu – bhayavagge pana āvuso paṭhamaṃ attānuvādasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – bhayavagge bhante paṭhamaṃ attānuvādasuttaṃ ‘‘cattārimāni bhikkhave bhayāni. Katamāni cattāri, attānuvādabhayaṃ parānuvādabhayaṃ daṇḍabhayaṃ duggatibhaya’’nti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Dhammakathikasutta

Pu – idāni āvuso bahujanassa sutavuḍḍhiyā saṃgītā aṅguttaranikāyatopi kānici suttāni uddharitvā paṭipucchissāmi, saṃgīte āvuso aṅguttaranikāye catukkanipāte puggalavagge navamaṃ dhammakathikasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – puggalavagge bhante navamaṃ dhammakathikasuttaṃ ‘‘cattārome bhikkhave dhammakathikā. Katame cattāro, idha bhikkhave ekacco dhammakathiko appañca bhāsati asahitañca, parisā cassa na kusalā hoti sahitāsahitassa. Evarūpo bhikkhave dhammakathiko evarūpāya parisāya dhammakathikotveva saṅkhaṃ gacchatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Rogasutta

Pu – indriyavagge pana āvuso sattamaṃ rogasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – sattamaṃ bhante rogasuttaṃ ‘‘dveme bhikkhave rogā. Katame dve, kāyiko ca rogo, cetasiko ca rogo. Dissanti bhikkhave sattā kāyikena rogena ekampi vassaṃ ārogyaṃ paṭijānamānā dvepi vassāni tīṇipi vassāni cattāripi vassāni pañcapi vassāni dasapi vassāni vīsampi vassāni tiṃsampi vassāni cattārīsampi vassāni paññāsampi vassāni ārogyaṃ paṭijānamānā vassasatampi bhiyyopi ārogyaṃ paṭijānamānā. Te bhikkhave sattā sudullabhā lokasmiṃ, ye cetasikena rogena muhuttampi ārogyaṃ paṭijānanti aññatra khīṇāsavehī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Cattārome 

我来为您翻译这段巴利文：
答：尊者，对克翕调马师说。尊者，克翕调马师对世尊如是说："尊者，世尊是无上调御丈夫者，尊者，世尊如何调御丈夫？"尊者，因此事："克翕，我以柔和调御丈夫，以严厉调御，以柔和严厉调御。在此，克翕，关于柔和 - 如是身善行，如是身善行的果报，如是语善行，如是语善行的果报，如是意善行，如是意善行的果报，如是诸天，如是人。"等等，如是被世尊说。
"克翕，你被称为知名的调马师，克翕调马师，你如何 - "
"尊者，我以柔和调御马，以严厉调御，以柔和严厉调御。"
"克翕，如果马不接受柔和调御，不接受严厉调御，不接受柔和严厉调御，你如何处置它？"
"尊者，世尊是无上调御丈夫者，尊者，世尊如何调御丈夫？"
"尊者，世尊不允许杀生，但世尊却说'克翕，我杀了它'。"
自责经
问：友，怖畏品第一自责经世尊如何说？
答：尊者，怖畏品第一自责经："诸比丘，这四种怖畏。是哪四种？自责怖畏、他责怖畏、刑罚怖畏、恶趣怖畏。"等等，如是被世尊说。
说法者经
问：友，现在我将为增长众人闻法，从编集的增支部中选取一些经典提问。友，在编集的增支部四集人品第九说法者经世尊如何说？
答：尊者，人品第九说法者经："诸比丘，这四种说法者。是哪四种？在此，诸比丘，某说法者说少且不相应，其众不善于[辨别]相应不相应。诸比丘，如此说法者在如此众中被称为说法者。"等等，如是被世尊说。
病经
问：友，根品第七病经世尊如何说？
答：尊者，第七病经："诸比丘，这两种病。是哪两种？身病和心病。诸比丘，可见众生宣称身体健康一年、二年、三年、四年、五年、十年、二十年、三十年、四十年、五十年，乃至宣称身体健康百年或更多。诸比丘，这些众生在世间极为稀有，即除了漏尽者外，能宣称心理健康片刻的。"等等，如是被世尊说。
四种

0.0096 bhikkhave pabbajitassa rogā.

Yuganaddhasutta

Pu – paṭipadāvagge āvuso dasamaṃ yuganaddhasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kena kathañca bhāsitaṃ.

Vi – kosambiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘yo hi koci āvuso bhikkhu vā bhikkhunī vā mama santike arahattappattiṃ byākaroti, sabbo so catūhi maggehi etesaṃ vā aññatarenā’’ti evamādinā bhante āyasmatā ānandattherena dhammabhaṇḍāgārikena bhāsitaṃ.

Pāṭibhogasutta

Pu – brāhmaṇavagge pana āvuso dutiyaṃ pāṭibhogasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – brāhmaṇavagge bhante dutiyaṃ pāṭibhogasuttaṃ ‘‘catunnaṃ bhikkhave dhammānaṃ natthi koci pāṭibhogo samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmi’’nti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Sutasutta

Pu – tattheva āvuso tatiyaṃ sutasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vi – rājagahe bhante vassakāraṃ brāhmaṇaṃ magadhamahāmattaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Vassakāro bhante brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavantaṃ etadavoca ‘‘ahañhi bho gotama evaṃvādī evaṃdiṭṭhi yo koci diṭṭhaṃ bhāsati ‘evaṃ me diṭṭha’nti, natthi tato doso. Yo koci sutaṃ bhāsati ‘evaṃ me suta’nti, natthi tato doso’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘nāhaṃ brāhmaṇa sabbaṃ diṭṭhaṃ ‘bhāsitabba’nti vadāmi, na panāhaṃ brāhmaṇa sabbaṃ diṭṭhaṃ ‘na bhāsitabba’nti vadāmi, nāhaṃ brāhmaṇa sabbaṃ sutaṃ ‘bhāsitabba’nti vadāmi, na panāhaṃ brāhmaṇa sabbaṃ sutaṃ ‘na bhāsitabba’nti vadāmī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Abhayasutta

Pu – aṅguttaranikāye āvuso catukkanipāte brāhmaṇavagge catutthaṃ abhayasuttaṃ bhagavatā kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vi – brāhmaṇavagge bhante catutthaṃ abhayasuttaṃ jāṇussoṇiṃ brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Jāṇussoṇi bhante brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca ‘‘natthi yo maraṇadhammo samāno na bhāyati, na santāsaṃ āpajjati maraṇassā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘atthi brāhmaṇa maraṇadhammo samāno bhāyati, santāsaṃ āpajjati maraṇassa. Atthi pana brāhmaṇa maraṇadhammo samāno na bhāyati, na santāsaṃ āpajjati maraṇassā’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Sotānugatasutta

Pu – mahāvagge pana āvuso paṭhamaṃ sotānugatasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – mahāvagge bhante paṭhamaṃ sotānugatasuttaṃ ‘‘sotānugatānaṃ bhikkhave dhammānaṃ vacasā paricitānaṃ manasānupekkhitānaṃ diṭṭhiyā suppaṭividdhānaṃ cattāro ānisaṃsā pāṭikaṅkhā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Ayaṃ vā so dhammavinayo, yatthāhaṃ pubbe brahmacariyaṃ acariṃ.

Bhaddiyasutta

Pu – aṅguttaranikāye āvuso catukkanipāte mahāvagge tatiyaṃ bhaddiyasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.


我来为您翻译这段巴利文：
"诸比丘，出家者有四种病。
双运经
问：友，行道品第十双运经在何处对谁由谁如何说？
答：尊者，在憍赏弥（现今印度北方邦阿拉哈巴德）对众多比丘，由法藏师阿难长老说："诸友，任何比丘或比丘尼在我面前宣说证得阿罗汉，一切都是通过这四道或其中之一。"等等，如是被尊者阿难说。
保证经
问：友，婆罗门品第二保证经世尊如何说？
答：尊者，婆罗门品第二保证经："诸比丘，对于四法，无论是沙门、婆罗门、天、魔、梵天或世间任何人都不能作保证。"等等，如是被世尊说。
所闻经
问：友，那里第三所闻经世尊在何处对谁因何事如何说？
答：尊者，在王舍城（现今印度比哈尔邦王舍城）对摩揭陀大臣雨季作婆罗门说。尊者，摩揭陀大臣雨季作婆罗门对世尊如是说："乔达摩，我持此见解此论：任何人说所见'我如是见'，于此无过。任何人说所闻'我如是闻'，于此无过。"因此事，尊者："婆罗门，我不说一切所见都'应说'，婆罗门，我也不说一切所见都'不应说'，婆罗门，我不说一切所闻都'应说'，婆罗门，我也不说一切所闻都'不应说'。"等等，如是被世尊说。
无畏经
问：友，增支部四集婆罗门品第四无畏经世尊对谁因何事如何说？
答：尊者，婆罗门品第四无畏经对阇努索尼婆罗门说。尊者，阇努索尼婆罗门对世尊如是说："没有必死之人不畏惧、不恐惧死亡。"因此事，尊者："婆罗门，有必死之人畏惧、恐惧死亡。婆罗门，也有必死之人不畏惧、不恐惧死亡。"等等，如是被世尊说。
随耳经
问：友，大品第一随耳经世尊如何说？
答：尊者，大品第一随耳经："诸比丘，对于随耳闻得、语言熟习、意念思维、见解通达的诸法，可期待四种利益。"等等，如是被世尊说。
"这就是法律，我从前在此中修梵行。"
跋提经
问：友，增支部四集大品第三跋提经世尊在何处对谁因何事如何说？


Vi – vesāliyaṃ bhante bhaddiyaṃ licchavi ārabbha bhāsitaṃ. Bhaddiyo bhante licchavi bhagavantaṃ etadavoca ‘‘sutaṃ metaṃ bhante ‘māyāvī samaṇo gotamo āvaṭṭaniṃ māyaṃ jānāti, yāya aññatitthiyānaṃ sāvake āvaṭṭetī’ti. Ye te bhante evamāhaṃsu ‘māyāvī samaṇo gotamo āvaṭṭaniṃ māyaṃ jānāti, yāya aññatitthiyānaṃ sāvake āvaṭṭetī’ti…pe… anabbhakkhātukāmā hi mayaṃ bhante bhagavanta’’nti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘etha tumhe bhaddiya mā anussavena mā paramparāya mā itikirāya mā piṭakasampadānena mā takkahetu mā nayahetu mā ākāravitakkena mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā mā bhabbarūpatāya mā samaṇo no garūti. Yadā tumhe bhaddiya attanāva jāneyyātha ‘ime dhammā akusalā, ime dhammā sāvajjā, ime dhammā viññū garahitā, ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattantī’ti. Atha tumhe bhaddiya pajaheyyāthā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Pu – imissā ca pana āvuso desanāya desitāya bhaddiyassa licchavissa kīdiso dhammasavanānisaṃso adhigato. Kathañca naṃ bhagavā anuyuñjitvā taṃ vacanaṃ viniveṭhesi.

Vi – imissā bhante dhammadesanāya desitāya bhaddiyassa licchavissa sotāpattiphalasaṅkhāto dhammasavanānisaṃso adhigato. Api nu tāhaṃ bhaddiya evaṃ avacaṃ ‘‘ehi me tvaṃ bhaddiya sāvako hohi, ahaṃ satthā bhavissāmī’’ti evamādinā ca naṃ bhante bhagavā paṭipucchitvā anuyuñjitvā taṃ vacanaṃ viniveṭhesi.

Mallikādevīsutta

Pu – tattheva āvuso sattamaṃ mallikādevīsuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vi – sāvatthiyaṃ bhante mallikādeviṃ ārabbha bhāsitaṃ. Mallikā bhante devī bhagavantaṃ etadavoca ‘‘ko nu kho bhante hetu ko paccayo, yena midhekacco mātugāmo dubbaṇṇā ca hoti durūpā supāpikā dassanāya, daliddā ca hoti appassakā appabhogā appesakkhā ca…pe… ko pana bhante hetu ko paccayo, yena midhekacco mātugāmo abhirūpā ca hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā, aḍḍhā ca hoti mahaddhanā mahābhogā mahesakkhā cā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘idha mallike mātugāmo kodhanā hoti upāyāsabahulā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Dasakammasutta

Pu – aṅguttaranikāye āvuso catukkanipāte sappurisavagge catutthaṃ dasakammasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – sappurisavagge bhante catutthaṃ dasakammasuttaṃ ‘‘asappurisañca vo bhikkhave desessāmi asappurisena asappurisatarañca sappurisañca sappurisena sappurisatarañca, taṃ suṇātha sādhukaṃ manasi karothā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Parisāsutta

Pu – tattheva āvuso parisāvagge paṭhamaṃ parisāsuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – parisāvagge bhante paṭhamaṃ parisāsuttaṃ ‘‘cattārome bhikkhave parisadūsanā. Katame cattāro, bhikkhu bhikkhave dussīlo pāpadhammo parisadūsano, bhikkhunī bhikkhave dussīlā pāpadhammā parisadūsanā, upāsako bhikkhave dussīlo pāpadhammo parisadūsano, upāsikā bhikkhave dussīlā pāpadhammā parisadūsanā. Ime kho bhikkhave cattāro parisadūsanā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Sekhabalavagga

Saṃkhittasutta

Pu – pañcakanipāte pana āvuso paṭhame sekhabalavagge paṭhamaṃ saṃkhittasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.


我来为您翻译这段巴利文：
答：尊者，在毗舍离（现今印度比哈尔邦毗舍离）对离车族的跋提说。尊者，离车族的跋提对世尊如是说："尊者，我听说'沙门乔达摩是幻师，知道能转变[他人]的幻术，用此转变其他外道的弟子们'。尊者，那些这样说的人'沙门乔达摩是幻师，知道能转变[他人]的幻术，用此转变其他外道的弟子们'......（略）......尊者，我们不愿诽谤世尊。"因此事，尊者："来吧，跋提，你们不要依循传闻、不要依循传统、不要依循传说、不要依循圣典集成、不要依循推理、不要依循类推、不要依循思辨、不要依循见解深思、不要依循表象、不要依循'沙门是我们的导师'。跋提，当你们自己知道'这些法不善，这些法有过，这些法为智者所呵责，这些法若完全受持导向无益与痛苦'时，跋提，那时你们应当舍弃。"等等，如是被世尊说。
问：友，此开示说已，离车族的跋提获得何种闻法利益？世尊如何追问他并解开那言论？
答：尊者，此法开示说已，离车族的跋提获得名为预流果的闻法利益。"跋提，我曾对你这样说过吗：'来，跋提，你作我的弟子，我将成为导师'？"等等，尊者，世尊如是反问追究并解开那言论。
末利夫人经
问：友，那里第七末利夫人经世尊在何处对谁因何事如何说？
答：尊者，在舍卫城对末利夫人说。尊者，末利夫人对世尊如是说："尊者，是什么因缘，在此有些女人丑陋、难看、极不悦目，贫穷、少财少受用，无权势......（略）......尊者，又是什么因缘，在此有些女人容貌端正、悦目、美丽，具足最上色相，富有、大财大受用，有大权势？"因此事，尊者："末利，在此有女人易怒、多忧恼。"等等，如是被世尊说。
十业经
问：友，增支部四集善人品第四十业经世尊如何说？
答：尊者，善人品第四十业经："诸比丘，我将为你们说不善人和比不善人更不善者，善人和比善人更善者，你们要好好听，好好作意。"等等，如是被世尊说。
眷属经
问：友，那里眷属品第一眷属经世尊如何说？
答：尊者，眷属品第一眷属经："诸比丘，这四种污损眷属。是哪四种？诸比丘，破戒恶法的比丘污损眷属，破戒恶法的比丘尼污损眷属，破戒恶法的优婆塞污损眷属，破戒恶法的优婆夷污损眷属。诸比丘，这是四种污损眷属。"等等，如是被世尊说。
有学力品
略说经
问：友，五集第一有学力品第一略说经世尊在何处对谁如何说？


Vi – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘pañcimāni bhikkhave sekhabalāni. Katamāni pañca, saddhābalaṃ hirībalaṃ ottappabalaṃ vīriyabalaṃ paññābalaṃ. Imāni kho bhikkhave pañca sekhabalānī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Dukkhasutta

Pu – tattheva āvuso tatiyaṃ dukkhasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – tatiyaṃ bhante dukkhasuttaṃ ‘‘pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme dukkhaṃ viharati savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ kāyassa ca bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā. Katamehi pañcahi, idha bhikkhave bhikkhu asaddho hoti ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, duppañño hotī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Samāpattisutta

Pu – tattheva āvuso chaṭṭhaṃ samāpattisuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – chaṭṭhaṃ bhante samāpattisuttaṃ ‘‘na tāva bhikkhave akusalassa samāpatti hoti, yāva saddhā paccupaṭṭhitā hoti kusalesu dhammesu. Yato ca kho bhikkhave saddhā antarahitā hoti asaddhiyaṃ pariyuṭṭhāya tiṭṭhati, atha akusalassa samāpatti hotī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Kāmasutta

Pu – tattheva āvuso sattamaṃ kāmasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – sattamaṃ bhante kāmasuttaṃ ‘‘yebhuyyena bhikkhave sattā kāmesu laḷitā. Asitabyābhaṅgiṃ bhikkhave kulaputto ohāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, saddhāpabbajito kulaputtoti alaṃ vacanāyā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Vimuttāyatanasutta

Pu – aṅguttaranikāye pañcakanipāte pañcaṅgikavagge chaṭṭhaṃ vimuttāyatanasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – pañcaṅgikavagge bhante chaṭṭhaṃ vimuttāyatanasuttaṃ ‘‘pañcimāni bhikkhave vimuttāyatanāni, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Caṅkamasutta

Pu – tattheva āvuso navamaṃ caṅkamasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – navamaṃ bhante caṅkamasuttaṃ ‘‘pañcime bhikkhave caṅkame ānisaṃsā. Katame pañca, addhānakkhamo hoti, padhānakkhamo hoti, appābādho hoti, asitaṃ pītaṃ khāyitaṃ sāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchati, caṅkamādhigato samādhi ciraṭṭhitiko hoti. Ime kho bhikkhave pañca caṅkame ānisaṃsā’’ti evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Sumanasutta

Pu – sumanavagge pana āvuso paṭhamaṃ sumanasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vi – sāvatthiyaṃ bhante sumanaṃ rājakumāriṃ ārabbha bhāsitaṃ. Sumanā bhante rājakumārī bhagavantaṃ etadavoca ‘‘idhassu bhante bhagavato dve sāvakā samasaddhā samasīlā samapaññā eko dāyako eko adāyako. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyyuṃ. Devabhūtānaṃ pana nesaṃ bhante siyā viseso siyā nānākaraṇa’’nti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘yo so sumane dāyako, so amhaṃ adāyakaṃ devabhūto samāno pañcahi ṭhānehi adhigaṇhāti, dibbena āyunā dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena ādhipateyyena. Yo so sumane dāyako, so amhaṃ adāyakaṃ devabhūto samāno imehi pañcahi ṭhānehi adhigaṇhātī’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.


答：尊者，在舍卫城对众多比丘说："诸比丘，这五种有学力。是哪五种？信力、惭力、愧力、精进力、慧力。诸比丘，这是五种有学力。"等等，如是被世尊说。
苦经
问：友，那里第三苦经世尊如何说？
答：尊者，第三苦经："诸比丘，具足五法的比丘现法住于苦、忧恼、烦恼、热恼，身坏命终后可期待恶趣。是哪五法？在此，诸比丘，比丘无信、无惭、无愧、懈怠、劣慧。"等等，如是被世尊说。
等至经
问：友，那里第六等至经世尊如何说？
答：尊者，第六等至经："诸比丘，只要对善法有信仰住立，不善就不会等至。诸比丘，当信仰消失，不信充满而住，那时不善便等至。"等等，如是被世尊说。
欲经
问：友，那里第七欲经世尊如何说？
答：尊者，第七欲经："诸比丘，大多数众生耽著欲乐。诸比丘，善男子舍弃镰刀杖棒，从在家出家成为无家者，应称为信仰出家的善男子。"等等，如是被世尊说。
解脱处经
问：友，增支部五集五分品第六解脱处经世尊如何说？
答：尊者，五分品第六解脱处经："诸比丘，这五种解脱处，比丘若住于此，不放逸、热诚、专注，未解脱的心得解脱，未尽的诸漏趋向灭尽，未得的无上安稳得以证得。"等等，如是被世尊说。
经行经
问：友，那里第九经行经世尊如何说？
答：尊者，第九经行经："诸比丘，经行有五种利益。是哪五种？能耐远行，能耐精进，少病，所食所饮所咀所尝善于消化，经行得定持久。诸比丘，这是经行的五种利益。"如是尊者，被世尊说。
须摩那经
问：友，须摩那品第一须摩那经世尊在何处对谁因何事如何说？
答：尊者，在舍卫城对须摩那公主说。尊者，须摩那公主对世尊如是说："尊者，如果世尊有两位弟子，同等信、同等戒、同等慧，一人布施一人不布施。他们身坏命终后生于善趣天界。尊者，他们生为天人时会有差别、有区分吗？"因此事，尊者："须摩那，那布施者生为天人时在五处胜过不布施者：天寿、天色、天乐、天誉、天主权。须摩那，那布施者生为天人时在这五处胜过不布施者。"等等，尊者，如是被世尊说。


‘‘Yathāpi cando vimalo, gacchaṃ ākāsadhātuyā;

Sabbe tārāgaṇe loke, ābhāya atirocati;

Tatheva sīlasampanno, saddho purisapuggalo;

Sabbe maccharino loke, cāgena atirocati’’–

Uggahasutta

Pu – tattheva āvuso tatiyaṃ uggahasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vi – tatiyaṃ bhante uggahasuttaṃ bhaddiye uggahaṃ meṇḍakanattāraṃ ārabbha bhāsitaṃ. Uggaho bhante meṇḍakanattā bhagavantaṃ etadavoca ‘‘imā me bhante kumāriyo patikulāni gamissanti, ovadatu tāsaṃ bhante bhagavā, anusāsatu tāsaṃ bhante bhagavā, yaṃ tāsaṃ assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘tasmātiha kumāriyo evaṃ sikkhitabbaṃ’’ yassa vo mātāpitaro bhattuno dassanti atthakāmā hitesino anukampakā anukampaṃ upādāya, tassa bhavissāma pubbuṭṭhāyino pacchānipātiniyo kiṃ kārapaṭissāviniyo manāpacāriniyo piyavādiniyo’ti. Evañhi vo kumāriyo sikkhitabba’’nti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Sīhasenāpatisutta

Pu – aṅguttaranikāye āvuso pañcakanipāte sumanavagge catutthaṃ sīhasenāpatisuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vi – vesāliyaṃ bhante sīhaṃ senāpatiṃ ārabbha bhāsitaṃ. Sīho bhante senāpati bhagavantaṃ etadavoca ‘‘sakkā nu kho bhante sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ paññāpetu’’nti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘sakkā sīha, dāyako sīha dānapati bahuno janassa piyo hoti manāpo’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Kāladānasutta

Pu – tattheva āvuso chaṭṭhaṃ kāladānasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – chaṭṭhaṃ bhante kāladānasuttaṃ ‘‘pañcimāni bhikkhave kāladānāni. Katamāni pañca, āgantukassa dānaṃ deti, gamikassa dānaṃ deti, gilānassa dānaṃ deti, dubbhikkhe dānaṃ deti, yāni tāni navasassāni navaphalāni, tāni paṭhamaṃ sīlavantesu patiṭṭhāpeti. Imāni kho bhikkhave pañca kāladānānī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Bhojanasutta

Pu – tattheva āvuso sattamaṃ bhojanasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – sattamaṃ bhante bhojanasuttaṃ ‘‘bhojanaṃ bhikkhave dadamāno dāyako paṭiggāhakānaṃ pañca ṭhānāni deti. Katamāni pañca, āyuṃ deti, vaṇṇaṃ deti, sukhaṃ deti, balaṃ deti, paṭibhānaṃ deti. Āyuṃ kho pana datvā āyussa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Puttasutta

Pu – tattheva āvuso navamaṃ puttasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – navamaṃ bhante puttasuttaṃ ‘‘pañcimāni bhikkhave ṭhānāni sampassanto mābhāpitaro puttaṃ icchanti kule jāyamānaṃ. Katamāni pañca,

Bhato vā no bharissati, kiccaṃ vā no karissati, kulavaṃso ciraṃ ṭhassati, dāyajjaṃ paṭipajjissatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Nāradasutta

Pu – muṇḍarājavagge panāvuso dasamaṃ nāradasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.


我来为您翻译这段巴利文：
"如同无垢月，行于虚空界；
超越世间中，一切星群光；
如是具戒者，有信之人士；
超越世间中，一切悭吝者，以施而光耀。"
郁伽经
问：友，那里第三郁伽经世尊在何处对谁因何事如何说？
答：尊者，第三郁伽经在跋提（现今印度比哈尔邦巴加尔布尔）对门提迦之孙郁伽说。尊者，门提迦之孙郁伽对世尊如是说："尊者，这些少女将要嫁往夫家，愿世尊教导她们，愿世尊训诫她们，使她们长久获得利益安乐。"因此事，尊者："因此，少女们应当如是学：'父母为我们利益、希望、怜悯而给予的丈夫，对他我们要早起晚睡，服从差遣，行为可意，语言亲切。'少女们，你们应当如是学。"等等，如是被世尊说。
师子将军经
问：友，增支部五集须摩那品第四师子将军经世尊在何处对谁因何事如何说？
答：尊者，在毗舍离（现今印度比哈尔邦毗舍离）对师子将军说。尊者，师子将军对世尊如是说："尊者，能否说明现见的布施果报？"因此事，尊者："师子，可以。师子，施者、施主为众多人所喜爱、欢喜。"等等，如是被世尊说。
时施经
问：友，那里第六时施经世尊如何说？
答：尊者，第六时施经："诸比丘，这五种时施。是哪五种？施给来客，施给行人，施给病人，施于饥荒，新谷新果先供养持戒者。诸比丘，这是五种时施。"等等，如是被世尊说。
食经
问：友，那里第七食经世尊如何说？
答：尊者，第七食经："诸比丘，施食者给予受施者五处。是哪五处？给寿命，给容色，给安乐，给力量，给辩才。给予寿命者得天或人寿命的份。"等等，如是被世尊说。
子经
问：友，那里第九子经世尊如何说？
答：尊者，第九子经："诸比丘，父母希望家中生子是因为观察这五处。是哪五处？'他将养育我们，他将为我们做事，家族将长久住立，他将继承遗产。'"等等，如是被世尊说。
那罗陀经
问：友，秃王品第十那罗陀经在何处对谁因何事由谁如何说？


Vi – pāṭaliputte bhante muṇḍaṃ rājānaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Muṇḍassa bhante rañño bhaddā devī kālaṅkatā hoti piyā manāpā. So bhaddāya deviyā kālaṅkatāya piyāya manāpāya neva nhāyati na vilimpati na bhattaṃ bhuñjati, na kammantaṃ payojeti, rattindivaṃ bhaddāya deviyā sarīre ajjhomucchito. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘pañcimāni mahārāja alabbhanīyāni ṭhānāni samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi’’nti evamādinā bhante āyasmatā nāradattherena rañño pasenadissa kosalassa bhagavatā desitaniyāmena desitaṃ.

Ko nāmo ayaṃ bhante dhammapariyāyo.

Taggha bhante sokasallaharaṇo.

Samayasutta

Pu – aṅguttaranikāye āvuso pañcakanipāte nīvaraṇavagge catutthaṃ samayasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – nīvaraṇavagge bhante catutthaṃ samayasuttaṃ ‘‘pañcime bhikkhave asamayā padhānāya. Katame pañca, idha bhikkhave bhikkhu jiṇṇo hoti jarāyābhibhūto. Ayaṃ bhikkhave paṭhamo asamayo padhānāyā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Ṭhānasutta

Pu – tattheva āvuso sattamaṃ ṭhānasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – sattamaṃ bhante ṭhānasuttaṃ ‘‘pañcimāni bhikkhave ṭhānāni abhiṇhaṃ paccavekkhitabbāni itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. Katamāni pañca, jarādhammomhi jaraṃ anatītoti abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Dhammavihārīsutta

Pu – yodhājīvavagge panāvuso tatiyaṃ dhammavihārisuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – yodhājīvavagge bhante tatiyaṃ dhammavihārisuttaṃ ‘‘idha bhikkhu bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ dutivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ, so tāya dhammapariyattiyā divasaṃ atināmeti, riñcati paṭisallānaṃ, nānuyuñjati ajjhattaṃ cetosamathaṃ. Ayaṃ vuccati bhikkhu bhikkhu pariyattibahulo no dhammavihārī’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Dhammavihārī dhammavihārīti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante bhikkhu dhammavihārī hoti.

Dutiyaanāgatabhayasutta

Pu – aṅguttaranikāye āvuso pañcakanipāte yodhājīvavagge aṭṭhamaṃ dutiyaanāgatabhayasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – yodhājīvavagge bhante aṭṭhamaṃ dutiyaanāgatabhayasuttaṃ ‘‘pañcimāni bhikkhave anāgatabhayāni sampassamānena alameva bhikkhunā appamattena ātāpinā pahitattena viharituṃ appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Tatiyaanāgatabhayasutta

Pu – tattheva āvuso navamaṃ tatiyaanāgatabhayasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – tattheva bhante navamaṃ katiyaanāgatabhayasuttaṃ ‘‘pañcimāni bhikkhave anāgatabhayāni etarahi asamuppannāni āyatiṃ samuppajjissanti, tāni vo paṭibujjhitabbāni, paṭibujjhitvā ca tesaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Katamāni pañca, bhavissanti bhikkhave bhikkhū anāgatamaddhānaṃ abhāvitakāyā abhāvitasīlā abhāvitacittā abhāvitapaññā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Catutthaanāgatabhayasutta

Pu – aṅguttaranikāye āvuso pañcakanipāte yodhājīvavagge dasamaṃ catutthaanāgatabhayasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.


我来为您翻译这段巴利文：
答：尊者，在华氏城（现今印度比哈尔邦巴特那）对秃王说。尊者，秃王的妃子跋陀去世，她是他所爱、所喜。他因所爱、所喜的妃子跋陀去世，不沐浴、不涂油、不进食、不处理事务，日夜沉溺于妃子跋陀的遗体。因此事，尊者："大王，这五处是不可得的，无论是沙门、婆罗门、天、魔、梵天或世间任何人。"等等，尊者，由尊者那罗陀长老依世尊所说方式向王说。
"尊者，这法门叫什么名？"
"实在的，尊者，是拔除忧箭。"
时节经
问：友，增支部五集盖品第四时节经世尊如何说？
答：尊者，盖品第四时节经："诸比丘，这五种非时不宜精进。是哪五种？在此，诸比丘，比丘衰老被老所压。诸比丘，这是第一非时不宜精进。"等等，如是被世尊说。
处经
问：友，那里第七处经世尊如何说？
答：尊者，第七处经："诸比丘，这五处应当被女人或男人、在家或出家者经常思维。是哪五种？'我是老法，不能超越老'，应当被女人或男人、在家或出家者经常思维。"等等，如是被世尊说。
法住经
问：友，战士品第三法住经世尊如何说？
答：尊者，战士品第三法住经："在此，比丘，比丘学习经、应颂、记说、偈颂、自说、如是语、本生、未曾有法、方广等法，他因这法的学习度过白天，放弃独处，不修习内心止息。诸比丘，这称为多学习而非法住比丘。"等等，尊者，如是被世尊说。
"尊者，说'法住、法住'，尊者，比丘如何是法住？"
第二未来怖畏经
问：友，增支部五集战士品第八第二未来怖畏经世尊如何说？
答：尊者，战士品第八第二未来怖畏经："诸比丘，比丘观察这五种未来怖畏，足以不放逸、热诚、专注而住，为未得而得，未证而证，未作证而作证。"等等，如是被世尊说。
第三未来怖畏经
问：友，那里第九第三未来怖畏经世尊如何说？
答：尊者，那里第九第三未来怖畏经："诸比丘，这五种未来怖畏现在未生起将来会生起，你们应当觉悟它们，觉悟后应当为断除它们而努力。是哪五种？诸比丘，未来时比丘们将不修身、不修戒、不修心、不修慧。"等等，如是被世尊说。
第四未来怖畏经
问：友，增支部五集战士品第十第四未来怖畏经世尊如何说？


Vi – yodhājīvavagge bhante dasamaṃ catutthaanāgatabhayasuttaṃ ‘‘pañcimāni bhikkhave anāgatabhayāni etarahi asamuppannāni āyatiṃ samuppajjissanti, tāni vo paṭibujjhitabbāni, paṭibujjhitvā ca tesaṃ pahānāya vāyamitabba’’nti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Kakudhavagga

Sīhasutta

Pu – kakudhavagge āvuso navamaṃ sīhasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – kakudhavagge bhante navamaṃ sīhasuttaṃ ‘‘sīho bhikkhave migarājā sāyanhasamayaṃ āsayā nikkhamati, āsayā nikkhamitvā vijambhati, vijambhitvā samantā catuddisaṃ anuviloketi, samantā catuddisaṃ anuviloketvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ nadatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Andhakavindavagga

Kulūpakasutta

Pu – andhakavindavagge pana āvuso ‘‘paṭhamaṃ kulūpakasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – andhakavindavagge bhante paṭhamaṃ kulūpakasuttaṃ ‘‘pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato kulūpako bhikkhu kulesu appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo cā’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Andhakavindasutta

Pu – tattheva āvuso catutthaṃ andhakavindasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vi – magadhesu bhante andhakavinde āyasmantaṃ ānandaṃ ārabbha ‘‘ye te ānanda bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ, te vo ānanda bhikkhū pañcasu dhammesu samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Gilānavagga

Satisūpaṭṭhitasutta

Pu – aṅguttaranikāye āvuso pañcakanipāte gilānavagge dutiyaṃ satisūpaṭṭhitasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – gilānavagge bhante dutiyaṃ satisūpaṭṭhitasuttaṃ ‘‘yo hi koci bhikkhave bhikkhu vā bhikkhunī vā pañca dhamme bhāveti, pañca dhamme bahulīkaroti, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ ‘diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā’. Katame pañca, idha bhikkhave bhikkhuno ajjhattaññeva satisūpaṭṭhitā hotī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Upaṭṭhākasutta

Pu – tattheva āvuso tatiyaṃ upaṭṭhākasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – tatiyaṃ bhante upaṭṭhākasuttaṃ ‘‘pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato gilāno dūpaṭṭhāko hoti. Katamehi pañcahi, asappāyakārī hoti, sappāye mattaṃ na jānāti, bhesajjaṃ nappaṭisevitā hotī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Anāyussāsutta

Pu – tattheva āvuso pañcamaṃ anāyussāsuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – pañcamaṃ bhante anāyussāsuttaṃ ‘‘pañcime bhikkhave dhammā anāyussā. Katame pañca, asappāyakārī hoti, sappāye mattaṃ na jānāti, apariṇatabhojī ca hoti, akālacārī ca hoti, abrahmacārī ca. Ime kho bhikkhave pañca dhammā anāyussā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Samaṇasukhasutta

Pu – tattheva āvuso aṭṭhamaṃ samaṇasukhasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – aṭṭhamaṃ bhante samaṇasukhasuttaṃ ‘‘pañcimāni bhikkhave samaṇadukkhāni. Katamāni pañca, idha bhikkhave bhikkhu asantuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, asantuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena, asantuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, asantuṭṭho hoti itarītarena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena, anabhirato ca brahmacariyaṃ carati. Imāni kho bhikkhave pañca samaṇadukkhānī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.


答：尊者，战士品第十第四未来怖畏经："诸比丘，这五种未来怖畏现在未生起将来会生起，你们应当觉悟它们，觉悟后应当为断除它们而努力。"等等，如是被世尊说。
卡库陀品
师子经
问：友，卡库陀品第九师子经世尊如何说？
答：尊者，卡库陀品第九师子经："诸比丘，兽王狮子于黄昏时从住处出来，从住处出来后伸展身体，伸展身体后环顾四方，环顾四方后发出三声狮子吼。"等等，如是被世尊说。
安达卡温达品
亲近俗家经
问：友，安达卡温达品第一亲近俗家经世尊如何说？
答：尊者，安达卡温达品第一亲近俗家经："诸比丘，具足五法的亲近俗家比丘在诸俗家中不受喜爱、不受欢迎、不受尊重、不受敬仰。"等等，尊者，如是被世尊说。
安达卡温达经
问：友，那里第四安达卡温达经世尊在何处对谁如何说？
答：尊者，在摩揭陀（现今印度比哈尔邦）安达卡温达对尊者阿难说："阿难，那些新出家不久、最近来到此法律的比丘们，阿难，你们应当劝导、安置、建立这些比丘于五法中。"等等，如是被世尊说。
病品
念善立经
问：友，增支部五集病品第二念善立经世尊如何说？
答：尊者，病品第二念善立经："诸比丘，任何比丘或比丘尼修习五法、多修五法，可期待二果中的一果：'现法中证知，或有余依时证不还。'是哪五种？在此，诸比丘，比丘内念善立。"等等，如是被世尊说。
看护经
问：友，那里第三看护经世尊如何说？
答：尊者，第三看护经："诸比丘，具足五法的病人难以看护。是哪五法？作不适宜的事，对适宜的事不知节度，不服用药。"等等，如是被世尊说。
非长寿经
问：友，那里第五非长寿经世尊如何说？
答：尊者，第五非长寿经："诸比丘，这五种法导致非长寿。是哪五种？作不适宜的事，对适宜的事不知节度，食未消化的食物，非时行走，非梵行。诸比丘，这是五种导致非长寿的法。"等等，如是被世尊说。
沙门乐经
问：友，那里第八沙门乐经世尊如何说？
答：尊者，第八沙门乐经："诸比丘，这五种是沙门之苦。是哪五种？在此，诸比丘，比丘对种种衣服不知足，对种种饮食不知足，对种种住处不知足，对种种病缘医药资具不知足，且不喜修梵行。诸比丘，这是五种沙门之苦。"等等，如是被世尊说。


Byasanasutta

Pu – tattheva āvuso dasamaṃ byasanasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – dasamaṃ bhante byasanasuttaṃ ‘‘pañcimāni bhikkhave byasanāni. Katamāni pañca, ñātibyasanaṃ bhogabyasanaṃ rogabyasanaṃ sīlabyasanaṃ diṭṭhibyasana’’nti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Rājavagga

Patthanāsutta

Pu – rājavagge pana āvuso chaṭṭhaṃ patthanāsuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – rājavagge bhante chaṭṭhaṃ patthanāsuttaṃ ‘‘pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto oparajjaṃ patthetī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Sappurisadānasutta

Pu – tikaṇḍakīvagge āvuso aṭṭhamaṃ sappurisadānasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – tikaṇḍakīvagge bhante aṭṭhamaṃ sappurisadānasuttaṃ ‘‘pañcimāni bhikkhave sappurisadānāni. Katamāni pañca, saddhāya dānaṃ deti, sakkaccaṃ dānaṃ deti, kālena dānaṃ deti, anuggahitacitto dānaṃ deti, attānañca parañca anupahacca dānaṃ detī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Saddhammavagga

Paṭhamasammattaniyāmasutta

Pu – saddhammavagge pana āvuso paṭhamaṃ sammattaniyāmasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – saddhammavagge bhante paṭhamaṃ sammattaniyāmasuttaṃ ‘‘pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato sunakkhopi saddhammaṃ abhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ. Katamehi pañcahi, kathaṃ paribhoti, kathikaṃ paribhoti, attānaṃ paribhotī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Paṭhamasaddhammasammosasutta

Pu – tattheva āvuso catutthaṃ paṭhamasaddhammasammosasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – tattheva bhante catutthaṃ paṭhamasaddhammasammosasuttaṃ ‘‘pañcime bhikkhave dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattanti. Katame pañca, idha bhikkhave bhikkhū na sakkaccaṃ dhammaṃ suṇanti, na sakkaccaṃ dhammaṃ pariyāpuṇanti, na sakkaccaṃ dhammaṃ dhārenti, na sakkaccaṃ dhātānaṃ dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhanti, na sakkaccaṃ atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṃ paṭipajjanti. Ime kho bhikkhave pañca dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattantī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Dutiyasaddhammasammosasutta

Pu – tattheva āvuso pañcamaṃ dutiyasaddhammasammosasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – tattheva bhante pañcamaṃ dutiyasaddhammasammosasuttaṃ ‘‘pañcime bhikkhave dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattanti. Katame pañca, idha bhikkhave bhikkhū dhammaṃ na pariyāpuṇanti suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. Ayaṃ bhikkhave paṭhamo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Tatiyasaddhammasammosasutta

Pu – tattheva āvuso chaṭṭhaṃ tatiyasaddhammasammosasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.


我来为您翻译这段巴利文：
衰损经
问：友，那里第十衰损经世尊如何说？
答：尊者，第十衰损经："诸比丘，这五种衰损。是哪五种？亲属衰损、财物衰损、疾病衰损、戒行衰损、见解衰损。"等等，如是被世尊说。
王品
愿望经
问：友，王品第六愿望经世尊如何说？
答：尊者，王品第六愿望经："诸比丘，具足五分的灌顶刹帝利王的长子希求副王位。"等等，如是被世尊说。
善人施经
问：友，提干达基品第八善人施经世尊如何说？
答：尊者，提干达基品第八善人施经："诸比丘，这五种是善人的布施。是哪五种？以信心布施，恭敬布施，适时布施，心无执著布施，不损害自己和他人而布施。"等等，如是被世尊说。
正法品
第一正性决定经
问：友，正法品第一正性决定经世尊如何说？
答：尊者，正法品第一正性决定经："诸比丘，具足五法者，即便是善巧者也不能进入善法的正性决定。是哪五法？轻视言论，轻视说法者，轻视自己。"等等，如是被世尊说。
第一正法消失经
问：友，那里第四第一正法消失经世尊如何说？
答：尊者，那里第四第一正法消失经："诸比丘，这五种法导致正法混乱消失。是哪五种？在此，诸比丘，比丘们不恭敬听闻法，不恭敬学习法，不恭敬受持法，不恭敬审查所持法的义理，不恭敬了知义理和法理后如法修行。诸比丘，这五种法导致正法混乱消失。"等等，如是被世尊说。
第二正法消失经
问：友，那里第五第二正法消失经世尊如何说？
答：尊者，那里第五第二正法消失经："诸比丘，这五种法导致正法混乱消失。是哪五种？在此，诸比丘，比丘们不学习经、应颂、记说、偈颂、自说、如是语、本生、未曾有法、方广等法。诸比丘，这是第一种导致正法混乱消失的法。"等等，如是被世尊说。
第三正法消失经
问：友，那里第六第三正法消失经世尊如何说？


Vi – tattheva bhante chaṭṭhaṃ tatiyasaddhammasammosasuttaṃ ‘‘pañcime bhikkhave dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattanti. Katame pañca, idha bhikkhave bhikkhū duggahitaṃ suttantaṃ pariyāpuṇanti dunnikkhittahi padabyañjanehi. Dunnikkhittassa bhikkhave padabyañjanassa atthopi dunnayo hoti. Ayaṃ bhikkhave paṭhamo dhammo saddhammassa sammosāya antaradhānāya saṃvattatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Dukkatāsutta

Pu – aṅguttaranikāye āvuso pañcakanipāte saddhammavagge sattamaṃ dukkathāsuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – saddhammavagge bhante sattamaṃ dukkathāsuttaṃ ‘‘pañcannaṃ bhikkhave puggalānaṃ kathā dukkathā puggale puggalaṃ upanidhāya. Katamesaṃ pañcannaṃ, assaddhassa bhikkhave saddhākathā dukkathā, dussīlassa sīlakathā dukkathā, appassutassa bāhusaccakathā dukkathā, maccharissa cāgakathā dukkathā, duppaññassa paññākathā dukkathā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Udāyīsutta

Pu – tattheva āvuso navamaṃ udāyisuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vi – kosambiyaṃ bhante āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante udāyī mahatiyā gīhiparisāya parivuto dhammaṃ desento nisinno hoti. Addasā kho āyasmā ānando āyasmantaṃ udāyiṃ mahatiyā gihiparisāya parivutaṃ dhammaṃ desentaṃ nisinnaṃ. Disvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca ‘‘āyasmā bhante udāyī mahatiyā gihiparisāya parivuto dhammaṃ desetī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘na kho ānanda sukaraṃ paresaṃ dhammaṃ desetuṃ, paresaṃ ānanda dhammaṃ desentena pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā paresaṃ dhammo desetabbo’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Āghātavagga

Paṭhamaāghātapaṭivinayasutta

Pu – āghātavagge pana āvuso paṭhamaṃ āghātapaṭivinayasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – āghātavagge bhante paṭhamaṃ āghātapaṭivinayasuttaṃ ‘‘pañcime bhikkhave āghātapaṭivinayā, yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabbo. Katame pañca, yasmiṃ bhikkhave puggale āghāto jāyetha, mettā tasmiṃ puggale bhāvetabbā, evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Upāsakavagga

Caṇḍālasutta

Pu – upāsakavagge pana āvuso pañcamaṃ caṇḍālasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – upāsakavagge bhante pañcamaṃ caṇḍālasuttaṃ ‘‘pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato upāsako upāsakacaṇḍālo ca hoti upāsakamalañca upāsakapatikuṭṭho cā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Pītisutta

Pu – tattheva āvuso chaṭṭhaṃ pītisuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.


答：尊者，那里第六第三正法消失经："诸比丘，这五种法导致正法混乱消失。是哪五种？在此，诸比丘，比丘们学习错误理解的经典，其句文安排不当。诸比丘，句文安排不当则义理也难以理解。诸比丘，这是第一种导致正法混乱消失的法。"等等，如是被世尊说。
恶说经
问：友，增支部五集正法品第七恶说经世尊如何说？
答：尊者，正法品第七恶说经："诸比丘，对五种人说话是恶说，以人比较人。是哪五种？对无信者说信仰是恶说，对破戒者说戒行是恶说，对少闻者说多闻是恶说，对悭吝者说布施是恶说，对劣慧者说智慧是恶说。"等等，如是被世尊说。
优陀夷经
问：友，那里第九优陀夷经世尊在何处对谁因何事如何说？
答：尊者，在拘睒弥（现今印度北方邦阿拉哈巴德）对尊者优陀夷说。尊者，尊者优陀夷坐在大众居士围绕中说法。尊者阿难看见尊者优陀夷坐在大众居士围绕中说法。看见后往诣世尊处，到已礼敬世尊，坐于一边。坐于一边的尊者阿难对世尊如是说："尊者，尊者优陀夷在大众居士围绕中说法。"因此事，尊者："阿难，为他人说法不容易，阿难，为他人说法时应当在内心建立五法而后为他人说法。"等等，如是被世尊说。
嫌恨品
第一调伏嫌恨经
问：友，嫌恨品第一调伏嫌恨经世尊如何说？
答：尊者，嫌恨品第一调伏嫌恨经："诸比丘，这五种调伏嫌恨，比丘生起的嫌恨应当完全调伏。是哪五种？诸比丘，对生起嫌恨的人，应当修习慈心，如是对那人的嫌恨应当调伏。"等等，如是被世尊说。
优婆塞品
旃陀罗经
问：友，优婆塞品第五旃陀罗经世尊如何说？
答：尊者，优婆塞品第五旃陀罗经："诸比丘，具足五法的优婆塞是优婆塞旃陀罗、优婆塞污垢、优婆塞下贱。"等等，如是被世尊说。
喜经
问：友，那里第六喜经世尊在何处对谁如何说？


Vi – chaṭṭhaṃ bhante pītisuttaṃ sāvatthiyaṃ anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ ārabbha ‘‘tumhe kho gahapati bhikkhusaṅghaṃ paccupaṭṭhitā cīvara piṇḍapāta senāsana gilānapaccayabhesajjaparikkhārena . Na kho gahapati tāvatakeneva tuṭṭhi karaṇīyā ‘‘mayaṃ bhikkhusaṅghaṃ paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilāna paccaya bhesajjaparikkhārenā’’ti. Tasmātiha gahapati evaṃ sikkhitabbaṃ ‘‘kindi mayaṃ kālena kālaṃ pavivekaṃ pītiṃ upasampajja vihareyyāmā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Vaṇijjāsutta

Pu – tattheva āvuso sattamaṃ vaṇijjāsuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – tattheva bhante sattamaṃ vaṇijjāsuttaṃ ‘‘pañcimā bhikkhave vaṇijjā upāsakena akaraṇīyā. Katamā pañca, satthavaṇijjā sattavaṇijjā maṃsavaṇijjā majjavaṇijjā visavaṇijjā. Imā kho bhikkhave pañca vaṇijjā upāsakena akaraṇīyā’’ti evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Gavesīsutta

Pu – tattheva āvuso dasamaṃ gavesīsuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vi – dasamaṃ bhante gavesīsuttaṃ kosalesu āyasmantaṃ ānandattheraṃ dhammabhaṇḍāgārikaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante ānandatthero dhammabhaṇḍāgāriko bhagavantaṃ etadavoca ‘‘ko nu kho bhante hetu ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya, na akāraṇena tathāgatā sitaṃ pātukarontī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘bhūtapubbaṃ ānanda imasmiṃ padese nagaraṃ ahosi iddhañceva phītañca bahujanaṃ ākiṇṇamanussaṃ, taṃ kho panānanda nagaraṃ kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho upanissāya vihāsī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Vācāsutta

Pu – brāhmaṇavagge āvuso aṭṭhamaṃ vācāsuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – brāhmaṇavagge bhante aṭṭhamaṃ vācāsuttaṃ ‘‘pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti no dubbhāsitā, anavajjā ca ananuvajjā ca viññūnaṃ. Katamehi pañcahi, kālena bhāsitā hoti, saccā ca bhāsitā hoti, saṇhā ca bhāsitā hoti, atthasaṃhitā ca bhāsitā hoti, mettācittena ca bhāsitā hoti, imehi kho bhikkhave pañcahi aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti no dubbhāsitā, anavajjā ca ananuvajjā ca viññūna’’nti evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Kulasutta

Pu – tattheva āvuso navamaṃ kulasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – tattheva bhante navamaṃ kulasuttaṃ ‘‘yaṃ bhikkhave sīlavanto pabbajitā kulaṃ upasaṅkamanti, tattha manussā pañcahi ṭhānehi bahuṃ puññaṃ pasavanti. Katamehi pañcahi, yasmiṃ bhikkhave samaye sīlavante pabbajite kulaṃ upasaṅkamante manussā disvā cittāni pasādenti, saggasaṃvattanikaṃ bhikkhave taṃ kulaṃ tasmiṃ samaye paṭipadaṃ paṭipannaṃ hotī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Kimilavagga

Dhammassavanasutta

Pu – kimilavagge pana āvuso dutiyaṃ dhammassavanasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – kimilavagge bhante dutiyaṃ dhammassavanasuttaṃ ‘‘pañcime bhikkhave ānisaṃsā dhammassavane. Katame pañca, assutaṃ suṇāti, sutaṃ pariyodāpeti, kaṅkhaṃ vitarati, diṭṭhiṃ ujuṃ karoti, cittamassa pasīdati, ime kho bhikkhave pañca ānisaṃsā dhammassavane’’ti evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Akkosakavagga

Akkhantisutta

Pu – akkosakavagge pana āvuso pañcamaṃ akkhantisuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.


答：尊者，第六喜经在舍卫城对给孤独长者说："长者，你们以衣服、饮食、卧具、医药资具供养比丘僧团。长者，不应仅以'我们以衣服、饮食、卧具、医药资具供养比丘僧团'而感到满足。因此，长者，应当如是学：'我们如何时时进入离欲之喜而住？'"等等，如是被世尊说。
贸易经
问：友，那里第七贸易经世尊如何说？
答：尊者，那里第七贸易经："诸比丘，这五种贸易优婆塞不应做。是哪五种？武器贸易、众生贸易、肉贸易、酒贸易、毒贸易。诸比丘，这五种贸易优婆塞不应做。"如是尊者，被世尊说。
伽伟西经
问：友，那里第十伽伟西经世尊在何处对谁因何事如何说？
答：尊者，第十伽伟西经在拘萨罗（现今印度北方邦）对法藏持者尊者阿难说。尊者，法藏持者尊者阿难对世尊如是说："尊者，什么因什么缘使世尊显露微笑？如来不无缘无故显露微笑。"因此事，尊者："阿难，从前在此地有一座城市，富裕繁荣，人口众多。阿难，迦叶世尊、阿罗汉、正等正觉者依此城而住。"等等，如是被世尊说。
语经
问：友，婆罗门品第八语经世尊如何说？
答：尊者，婆罗门品第八语经："诸比丘，具足五法的语言是善说非恶说，无过且不为智者所呵责。是哪五法？适时而说，真实而说，柔和而说，有益而说，以慈心而说。诸比丘，具足这五分的语言是善说非恶说，无过且不为智者所呵责。"如是尊者，被世尊说。
家经
问：友，那里第九家经世尊如何说？
答：尊者，那里第九家经："诸比丘，持戒的出家人来到某家，那里的人们因五处获得许多功德。是哪五处？诸比丘，当人们见到持戒出家人来到家时心生净信，诸比丘，那家在此时走在趣向天界的道路上。"等等，如是被世尊说。
基米罗品
闻法经
问：友，基米罗品第二闻法经世尊如何说？
答：尊者，基米罗品第二闻法经："诸比丘，闻法有这五种利益。是哪五种？听闻未闻，净化已闻，度脱疑惑，见解正直，心得净信。诸比丘，这是闻法的五种利益。"如是尊者，被世尊说。
詈骂品
不忍经
问：友，詈骂品第五不忍经世尊如何说？


Vi – akkosakavagge bhante pañcamaṃ akkhantisuttaṃ ‘‘pañcime bhikkhave ādīnavā akkhantiyā. Katame pañca, bahuno janassa appiyo hoti amanāpo, verabahulo ca hoti, vajjabahulo ca, sammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Apāsādikasutta

Pu – tattheva āvuso aṭṭhamaṃ apāsādikasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – tattheva bhante aṭṭhamaṃ apāsādikasuttaṃ ‘‘pañcime bhikkhave ādīnavā apāsādike. Katame pañca, appasannā nappasīdanti, pasannānañca ekaccānaṃ aññathattaṃ hoti, satthusāsanaṃ akataṃ hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati, cittamassa nappasīdati. Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā apāsādike’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Āvāsikavagga

Āvāsikasutta

Pu – āvāsikavagge panāvuso paṭhamaṃ āvāsikasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – āvāsikavagge bhante paṭhamaṃ āvāsikasuttaṃ ‘‘pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu abhāvanīyo hoti. Katamehi pañcahi, na ākappasampanno hoti na vattasampanno, na bahussuto hoti na sutadharo, na paṭisallekhitā hoti na paṭisallānārāmo, na kalyāṇavāco hoti na kalyāṇavākkaraṇo, duppañño hoti jaḷo eḷamūgo. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu abhāvanīyo hotī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Avaṇṇārahasutta

Pu – tattheva āvuso sattamaṃ avaṇṇārahasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – tattheva bhante sattamaṃ avaṇṇārahasuttaṃ ‘‘pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi pañcahi, ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsati, āvāsamaccharī hoti āvāsapaligedhī, kulamaccharī hoti kulapaligedhi, saddhādeyyaṃ vinipāteti. Imehi kho bhikkhave pañcahi dhammehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Duccaritavagga

Paṭhamaduccaritasutta

Pu – duccaritavagge pana āvuso paṭhamaṃ duccaritasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.

Vi – duccaritavagge bhante paṭhamaṃ duccaritasuttaṃ ‘‘pañcime bhikkhave ādīnavā duccarite. Katame pañca, attāpi attānaṃ upavadati, anuvicca viññū garahanti, pāpako kittisaddo abbhuggacchati, sammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā duccarite’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Sivathikasutta

Pu – tattheva āvuso navamaṃ sivathikasuttaṃ bhagavatā kathaṃ bhāsitaṃ.


答：尊者，詈骂品第五不忍经："诸比丘，不忍有这五种过患。是哪五种？为众多人所不喜不爱，多有怨敌，多有过失，迷乱而死，身坏命终后生于恶趣、苦趣、堕处、地狱。"等等，如是被世尊说。
不悦意经
问：友，那里第八不悦意经世尊如何说？
答：尊者，那里第八不悦意经："诸比丘，不悦意有这五种过患。是哪五种？不信者不生信，有些已信者转变，师教未行，后来者效仿其行，心不生净信。诸比丘，这是不悦意的五种过患。"等等，如是被世尊说。
住寺品
住寺经
问：友，住寺品第一住寺经世尊如何说？
答：尊者，住寺品第一住寺经："诸比丘，具足五法的住寺比丘不值得尊敬。是哪五法？不具威仪，不具行仪，不多闻，不持闻，不乐独坐修练，不善言，不善语，无智慧、愚钝、哑。诸比丘，具足这五法的住寺比丘不值得尊敬。"等等，如是被世尊说。
应受呵责经
问：友，那里第七应受呵责经世尊如何说？
答：尊者，那里第七应受呵责经："诸比丘，具足五法的住寺比丘如被带去一般必堕地狱。是哪五法？不审察、不深究而说应受呵责者的功德，不审察、不深究而说应受称赞者的过失，对住处悭吝执著，对俗家悭吝执著，浪费信施。诸比丘，具足这五法的住寺比丘如被带去一般必堕地狱。"等等，如是被世尊说。
恶行品
第一恶行经
问：友，恶行品第一恶行经世尊如何说？
答：尊者，恶行品第一恶行经："诸比丘，恶行有这五种过患。是哪五种？自己谴责自己，智者审察后呵责，恶名流传，迷乱而死，身坏命终后生于恶趣、苦趣、堕处、地狱。诸比丘，这是恶行的五种过患。"等等，如是被世尊说。
冢间经
问：友，那里第九冢间经世尊如何说？


Vi – tattheva bhante navamaṃ sivathikasuttaṃ ‘‘pañcime bhikkhave ādīnavā sivathikāya. Katame pañca, asuci, duggandhā, sappaṭibhayā, vāḷānaṃ amanussānaṃ āvāso, bahuno janassa ārodanā. Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā sivathikāyā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

答：尊者，那里第九冢间经："诸比丘，冢间有这五种过患。是哪五种？不净，恶臭，可怖，是猛兽非人的住处，是众多人哭泣之处。诸比丘，这是冢间的五种过患。"等等，如是被世尊说。


